2017.gadā 3.martā notika izstādes „Romu holokausts Latvijā (1941-1945)” atklāšana un izglītojošā lekcijā par romu kultūru un vēsturi Tukuma bibliotēkā.
Pasākumu organizēja Kultūras ministrija sadarbībā ar biedrību „Romu Kultūras centrs” un Tukuma bibliotēku. Pasākumā Tukuma un Kandavas pašvaldību pārstāvji, izglītības iestāžu speciālisti un pedagogi, sociālie darbinieki, jaunieši, kā arī vietējie romu iedzīvotāji paplašināja savas zināšanas par Latvijas romu kultūru un vēsturi, īpaši par romu holokaustu Latvijā Otras pasaules kara laikā. Ārvalstu organizācijas „Starptautiskā Romu Apvienība” prezidents Normunds Rudevičs vadīja izglītojošu lekciju par Latvijas romu kultūru un romu mākslinieka Kārļa Rudeviča mākslu, par romu holokausta traģēdiju Eiropā un Latvijā Otrajā pasaules karā, kā arī šīs traģēdijas sekām, balstoties uz biedrības „Romu Kultūras centra” izpētes materiāliem. Īpaša diskusija bija saistīta ar romu iznīcināšanu pie Valguma ezera, kas notika 1942.gada maijā, kur gāja bojā ap 500 romu, t.sk., sievietes un bērni.
Izstādes „Romu holokausts Latvijā (1941-1945)” atklāšanā piedalījās Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, Tukuma bibliotēkas direktore Irēna Morīte, un Tukuma novada sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Jeļena Hodakovska-Migunova.
Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts kopā ar visiem klātesošajiem aizlūdza par romu holokausta upuru dvēselēm. Pasākuma noslēguma notika krāšņa tradicionālās romu mūzikas kolektīva „Ame Roma” uzstāšanās.Kopā pasākumā piedalījās ap 50 dalībniekiem. Izstāde būs apskatāma Tukuma bibliotēkā līdz š.g. 28.martam un tad tā dosies uz Jelgavu un Ventspilī.
N.Rudevičs: „Latvijā Otrā Pasaules kara laikā pēc aculiecinieku ziņām tika iznīcināti ap 8000 romu, bet dokumentāli pierādītas aptuveni 3000 romu noslepkavošanas. Par daudziem romu noslepkavošanas gadījumiem trūkst dokumentu, bet ir liecinieku stāsti, turklāt mūsu vidū vēl ir cilvēki, kas piedzīvoja šīs šausmas un nes rētu savā sirdī par tiem laikiem. Nacistiskās okupācijas laikā romu genocīdā cieta ikviens romu tautības pārstāvis, jo nebija palikusi neviena ģimene, kurai kāds tuvinieks nebūtu noslepkavots koncentrācijas nometnē.”
D.Kretalovs, projekta „Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana” vadītājs: „Mēs ne tikai nedrīkstam aizmirst šīs vēstures tumšās lapaspuses, bet mums ir vairāk jāizglītojas pašiem un jāizglīto mūsu bērni par šo traģēdiju. Visai sabiedrībai ir jāzina par šo nacistu asiņaino izrēķināšanos ar romu tautības pārstāvjiem etniskās piederības dēļ, lai šādas briesmas vairs nekad nenotiktu nedz Latvijā, nedz citur pasaulē. Tādēļ ir svarīgs vēsturnieku un Latvijas romu kopienas, it īpaši Romu kultūras centra darbs pie faktu un liecību celšanas dienas gaismā.”
