Demokrātija var funkcionēt tikai tad, ja sabiedrība piedalās demokrātiskajos procesos, cilvēkiem pieņemot lēmumus, kas balstīti uz informāciju, ko tie saņem informatīvajā vidē.
Cilvēks informatīvajā vidē atrodas nepārtraukti, kaut gan tā nav fiziska telpa. Tā aptver visu veidu saziņu, informācijas apmaiņu un izplatīšanu dažādās platformās. Informatīvajā telpā vai pēc kādām pazīmēm nodalītā tās daļā cilvēks atrodas arī, būdams mājās un izmantojot TV, radio, internetu, lasot avīzes, žurnālus un komentārus sociālajos tīklos.
Valsts nodrošina Latvijas Satversmes 100.pantā kā arī starptautiskos līgumos deklarēto runas brīvību. Informatīvajā telpā ir noteikta vārda brīvība, un katrs var paust savu viedokli, iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.
Indivīds parasti izvēlas to informatīvās telpas daļu, kuras saziņas valodu viņš vislabāk pārvalda – tajā domā, lasa, runā un klausās, kā arī, kurā paustie vēstījumi un viedokļi atbilst paša uzskatiem. Latvijas sabiedrībā vērojamas dažādas informatīvās telpas, kurās par dažādiem jautājumiem mēdz būt krasi atšķirīgi viedokļi.
Iedzīvotāju tiesības brīvi saņemt informāciju, paust un formulēt viedokļus un tādējādi piedalīties demokrātiskajā procesā nav pilnībā īstenojamas, ja viņi nav informēti par plašsaziņas līdzekļu faktiskajiem īpašniekiem, ja saņemtajā informācijā dominē viens konkrēts viedoklis, vai ja saņemtā informācija ir patiesībā dezinformācija.
Informatīvās vides attīstības veicināšanas uzdevums ir sekmēt informatīvās plaisas sašaurināšanu, veidojot pēc iespējas plašāku, dažādas sabiedrības daļas piesaistošu kopējo informatīvo telpu, stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.
Nacionālās drošības koncepcijā iezīmēta informatīvās telpas saistība ar sabiedrības integrāciju, kā arī vērsta uzmanība uz informatīvās telpas drošības aspektiem un ietekmējošiem faktoriem.