Arhīvi ir dokumentu glabātāji. Tie glabā dokumentus, sākot no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Mūsdienās tie nav vairs tikai dokumenti papīra formā, bet arī elektroniskie, audio, audiovizuālie dokumenti un filmas.
Valsts arhīvu darbs aizsācies 1919. gadā, kad dibināts Valsts vēsturiskais arhīvs. Šobrīd visi valsts arhīvi ir apvienoti Latvijas Nacionālajā arhīvā, kas izveidots 2011. gadā. Latvijas Nacionālais arhīvs ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienības ir Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs, kā arī 11 zonālie arhīvi. Arhīvu nozares profesionāļi un interesenti kopš 1997. gada ir apvienojušies nevalstiskā organizācijā „Latvijas Arhīvistu biedrība”.
Kultūras ministrija izstrādā valsts politiku un normatīvos aktus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kā arī koordinē to izpildi. Latvijā darbojas arī vairāki privātie arhīvi.
Arhīvu padome ir konsultatīva institūcija, kura piedalās arhīvu nozares attīstības stratēģijas un politikas izstrādē, sniedz atzinumus nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanas, saglabāšanas, pieejamība, izmantošanas un dokumentu un arhīvu pārvaldību regulējošo normatīvo aktu projektu jautājumos.