Publicēts: 04.11.2020.

Latvijas valsts simtgades programma tika veidota, lai godam un cienīgi svinētu Latvijas valsts simto gadadienu. Svētku programmas plānošana sākās 2014. gadā, un kā vienots process un pasākumu kopums programma notika piecu gadu laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam, uzsverot, ka Latvijas valsts izveidošana, aizstāvēšana un nostiprināšana prasīja vairākus gadus mērķtiecīgas, drosmīgas un tālredzīgas cilvēku rīcības rezultātā un līdzīgi arī valsts neatkarības atjaunošana bija process, nevis viens datums.

Latvijas valsts simtgades programmas virsmērķis bija stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības izjūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

Valsts simtgades svinību koncepcija izpaudās kā atvērts ietvars sabiedrības aktīvai un radošai līdzdarbībai valsts simtgades svinību sagatavošanā un norisē.

Latvijas valsts simtgades svinību programmas vienoto vēstījumu “Es esmu Latvija” aktīvi iedzīvināt palīdzēja līdzdarbības motīvs “Es radu Latviju. Es daru Latviju”.

Katram valsts simtgades svinību gadam bija noteikta virstēma, kas izteikta ar atslēgas vārdu un raksturo vēsturisko kopainu un katra gada nozīmīgākos notikumus:

  • 2017. gads – Griba – Latvijas vēsturisko novadu – Vidzemes, Kurzemes/Zemgales un Latgales – skaidri paustais atbalsts Latvijas vienotībai un autonomijai;
  • 2018. gads – Dzimšana – Latvijas Republikas proklamēšana;
  • 2019. gads – Varonība – Latvijas Republikas brīvības izcīņa Neatkarības karā; jaunās valsts pārvaldes, izglītības un nacionālo kultūras institūciju dibināšana; Baltijas ceļa 30. gadadiena;
  • 2020. gads – Brīvība – Satversmes sapulces simtgade un trīsdesmitā gadskārta kopš vēsturiskās 1990. gada 4. maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas;
  • 2021. gads – Augšana – Latvijas Republikas de iure starptautiskās atzīšanas simtgade, Janvāra barikāžu atceres 30. gadadiena, Latvijas Republikas Satversmes apstiprināšana un pirmā parlamenta ievēlēšana.

Piecu gadu laikā novados un pilsētās notika gan kopīgi valstī koordinētas, gan katrai vietai specifiskas svētku norises. Tās varēja notikt pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstam, pašvaldību finansējumam, t. sk., veidojot īpašus Latvijas valsts simtgadei veltītus mazo grantu konkursus iedzīvotājiem un vietējām sabiedriskajām organizācijām, kā arī līdzekļiem no privātiem fondiem un pašu ieguldījumam.

Latvijas valsts simtgadi teju visos kontinentos vairāk nekā 50 dažāda mēroga pasākumos svinēja visu paaudžu tautieši un Latvijai piederīgie, tai skaitā tie, kuru ģimenes no Latvijas aizbrauca pirms daudzām desmitgadēm, gan tie, kuri uz dzīvi ārpus Latvijas pārcēlušies pavisam nesen. Daudzviet svinībās viesojās īpaši gatavots valsts karogs un vēstījumu grāmata, ko sūtīja jauniešu iniciatīva “Latvijas karoga ceļš”.

Svētku starptautiskā dimensija kopā ar partneriem no citām valstīm izpaudās kultūras un publiskās diplomātijas programmās, sekmējot Latvijas atpazīstamību un atklājot tās vērtības. Sevišķi cieša sadarbība izveidojās starp Latviju, Lietuvu, Igauniju, kā arī Somiju un Poliju, kas arī svinēja valstiskuma simtgades.

Simtgades programmā aizsākto iniciatīvu turpinājums

  • Daudzveidīgu Latvijas vēstures jautājumu aktualizēšana mūsdienīgā formā;
  • Nacionālā enciklopēdija;
  • Latvijas kultūrainavas nozīmes izcelšana un vides jautājumu aktualizēšana;
  • Nacionālā kino stiprināšana;
  • Latvijas literatūras eksports;
  • Baltijas valstu sadarbība Baltijas Kultūras fonda ietvaros;
  • Programma “Latvijas skolas soma”.

Latvijas valsts simtgades programma sniegusi vērā ņemamu ieguldījumu Latvijas cilvēkos un valsts nākotnē. Rezultāti rāda, ka programmas īstenošanā ir sasniegti izvirzītie mērķi – palielinājusies iedzīvotāju izpratne par valstiskuma vēsturi, pieaugusi piederības sajūta savai valstij un kopienai, aktivizējusies līdzdalība un sadarbība, tapušas daudzas paliekošas vērtības dažādās jomās. 

Kopsavilkums*

  • Programma bija skaidrās vērtībās bāzēts, komplekss norišu kopums ar spēcīgu simbolos balstītu vēstījumu, kas fokusēts uz vērtību nostiprināšanu sabiedrībā;
  • programma tika veidota kā unikāla starpnozaru iniciatīva un sabiedrības pašiniciatīvā balstītu Latvijas simtgadei veltītu norišu kopums ar kompleksu budžeta veidošanas praksi;
  • programma balstījās uz trīs atslēgas principiem – līdzdalība, pašiniciatīva un pašorganizēšanās, līdz ar to radot platformu visplašākajai dažādu formu iesaistei;
  • piedāvājot kopīgu vēstījumu, mērķus, galvenos uzdevumus un vairākus nacionālas nozīmes pasākumus, programma rosināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienot savas iniciatīvas un labos darbus kā dāvanu valsts dzimšanas dienā;
  • ar kultūras norisēm programmas spēja aizskart emocionālo dimensiju, padarot politiskos rituālus personiski nozīmīgus un akcentējot kopīgas vērtības un līdzdalību;
  • programma spēja aizsniegt plašu auditoriju ārpus Latvijas sadarbībā ar diasporas organizācijām, publiskās diplomātijas pasākumos, valstu un to vadītāju oficiālās vizītēs u. c.;
  • norišu finansēšanas avoti Latvijas valsts simtgades svinību programmas īstenošanai ietvēra valsts finansējumu, pašvaldību finansējumu, starptautiskais finansējumu, privāto un atbalstītāju finansējumu.

*Saskaņā ar Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbībā ar SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” 2021. gadā veikto pētījumu “Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējums par periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 1. decembrim.

Kur meklēt informāciju par Latvijas valsts simtgades programmu:

Grāmatas drukātā versija pieejama visās Latvijas publiskajās bibliotēkās.