Latvijas diaspora ir latvieši un Latvijas iedzīvotāji, kuri paši vai arī viņu priekšteči dažādu iemeslu dēļ, brīvprātīgi vai apstākļu spiesti, dažādos laikos ir aizceļojuši no Latvijas vai tagadējās Latvijas teritorijas, un kuri apzinās piederību, kā arī uztur, vēlas uzturēt vai varētu vēlēties uzturēt saites ar Latviju un latviešiem.
Latvijas valsts – valdība, pašvaldības, sabiedrība, indivīdi – sadarbojas ar diasporas (agrāk sauktas arī – trimdas) organizācijām, lai sniegtu atbalstu valodas apguvē, kultūras un tradīciju iepazīšanā, jo tas ir pamats, kas palīdz veidot latviskās identitātes apziņu un identificēties ar savu senču dzimteni.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs ir raksturoti risināmie jautājumi sadarbībai ar latviešiem ārpus Latvijas. Savukārt, pamatnostādņu īstenošanas plāna (laikposmam līdz 2016.gadam) rīcības virzienā „Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa” ir iezīmēti konkrēti pasākumi sadarbībai ar diasporu un diasporas organizāciju īstenoto pasākumu atbalstam identitātes un piederības saišu stiprināšanai ar Latviju, kultūras, valodas un tradīciju apguvei.