Mūzika vienmēr bijusi viens no Latvijas kultūras identitātes stūrakmeņiem un ir tradicionāla un neatņemama latviešu gara dzīves un kultūras izpausme, par ko atrastas liecības jau 12.,13.gadsimta hronikās. Mūzika ir klātesoša visos Latvijas svarīgākajos notikumos un svētkos. Visspilgtāk tas vērojams 1873.gadā aizsāktajā Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīcijā, kuru UNESCO atzinis par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.
Latvija var pamatoti lepoties, jo radījusi un izskolojusi daudzas mūzikas pasaules izcilības, kuru sniegums iemūžināts arī skaņu ierakstos, kas nominēti un guvuši daudzas prestižas balvas, to skaitā arī Grammy.
Mūsu diriģenti, piemēram, Andris Nelsons, vada ievērojamākos pasaules orķestrus un atrodas mūzikas klausītāju un kritiķu izveidoto pasaules topu virsotnēs.
Mūsu instrumentālisti, piemēram, vijolnieks Gidons Krēmers, ērģelniece Iveta Apkalna un citi koncertē ievērojamākajās pasaules koncertzālēs, uzstājoties ar izciliem pasaules līmeņa diriģentiem un orķestriem, gūstot plašu publikas, mūzikas profesionāļu un koncertaģentūru atzinību.
Mūsu vokālās mākslas meistari, piemēram, Elīna Garanča, Marina Rebeka, Kristīne Opolais un citi regulāri tiek uzaicināti izpildīt galvenās lomas slavenāko opernamu – Ņujorkas Metropolitan, Londonas Covent Garden, Milānas La Scala, Vīnes Valsts operas u.c. aktuālākajos iestudējumos.
Mūsu komponistu, piemēram, Pētera Vaska, daiļradi augstu vērtē gan akadēmiskās mūzikas speciālisti, gan izpildītāji un klausītāji tālu aiz Latvijas, Baltijas, Eiropas robežām.
Mūsu korus – gan profesionālos (Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija"), gan amatierkolektīvus nereti atzīst par labākajiem Eiropā un pasaulē, jo ar savu īpašo, tradīcijās izkopto skaņas kvalitāti tie pārsteidz un iedvesmo klausītājus un ekspertus gan koncertos, gan starptautiskos konkursos, gan skatuves uzvedumos un skaņu ierakstos.
Kultūras ministrija izstrādā valsts kultūrpolitikas stratēģiju mūzikas nozarē, piedalās ar mūzikas nozari saistītu konceptuālu projektu, tiesību un normatīvo aktu projektu izveidē un pilnveidošanā, pārzina pārraudzībā esošo mūzikas institūciju - Latvijas Nacionālā opera un balets, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Kremerata Baltica, Latvijas Koncerti (Latvijas Radio koris, Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio bigbends), Liepājas simfoniskais orķestris - darbību, izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai mūzikas nozarei, sadarbojas ar starptautiskajām mūzikas institūcijām un izstrādā priekšlikumus KM starptautiskās sadarbības līgumu sagatavošanai.