Tautas māksla – vēsturiski veidojies termins, kas apzīmē indivīdu un dažādu interešu, sociālo un etnisko grupu līdzdalību nacionālās kultūras procesu veidošanā ar mērķi izzināt, uzturēt un saglabāt esošās un radīt jaunas kultūras vērtības. Mūsdienās tautas māksla veidojas amatiermākslas kustības, tautas tradīciju un profesionālās mākslas mijiedarbībā.
Tautas mākslas kustībā iesaistīti 3421mākslinieciskie kolektīvi, t.sk. 61 latviešu ārvalstīs mākslinieciskie kolektīvi un 90 mazākumtautību kolektīvi - kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, tautas lietišķās mākslas studijas, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi, tautas mūzikas ansambļi,vokālie ansambļi, amatierteātri.
Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa.Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija 2003.gada 7.novembrī pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.
2005. gadā Latvijā ir pieņemts Dziesmu un deju svētku likums, kura mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm Dziesmu un deju svētku tradīciju.
Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem.
Dziesmu un deju svētku starplaikā notiek māksliniecisko kolektīvu darbība,repertuāra sagatavošana un apgūšana, skates, konkursi un izstādes, kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālā pilnveide. Administratīvajās teritorijās rīkoti svētki, jaunrades pasākumi un iniciatīvas,kā arī citi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pasākumi un norises.
Valsts politiku kultūras un radošās industrijas izglītības, nemateriālā kultūras mantojuma, dziesmu un deju svētku tradīcijas un ar to saistītajās tautas mākslas jomās īsteno Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Kontaktpersonas
Sarmīte Pāvulēna – LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja, 67228985, sarmite.pavulena@lnkc.gov.lv;
Maruta Alpa – LNKC Latviešu skatuviskās dejas eksperte, 67228985, maruta.alpa@lnkc.gov.lv;
Lauris Goss – LNKC Koru un vokālo ansambļu eksperts, 67228985, lauris.goss@lnkc.gov.lv;
Dainis Vuškāns – LNKC Pūtēju orķestru un kokļu mūzikas eksperts, 67228985, dainis.vuskans@lnkc.gov.lv;
Gita Lancere – LNKC Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte, 67228985, gita.lancere@lnkc.gov.lv;
Lauma Bērza – LNKC Folkloras un tautas mūzikas eksperte, 67228985, lauma.berza@lnkc.gov.lv;
Linda Rubena – LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte, 67228985, linda.rubena@lnkc.gov.lv;
Dace Vilne – LNKC Amatierteātru mākslas eksperte, 67228985, dace.vilne@lnkc.gov.lv;
Lelde Jurciņa – LNKC referente (tautas mākslas jomā), 68611731, Lelde.Jurcina@lnkc.gov.lv;
Aiga Vasiļevska – LNKC Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore, 67228985, aiga.vasilevska@lnkc.gov.lv;