Radošās industrijas

Radošo industriju apzināšana un politikas attīstība Latvijā aizsākās ar Britu padomes atbalstu un konsultējoties ar britu ekspertiem. 2005.gadā, izstrādājot jaunās kultūrpolitikas vadlīnijas, Kultūras ministrija atzina, ka radošo industriju ideja ir nozīmīga arī Latvijai un Kultūras ministrijas darbībai. Jau deviņdesmitajos gados veiktie pētījumi ekonomiski attīstītākajās pasaules valstīs (Lielbritānija, ASV, Vācija, Francija, Dānija, Austrālija u.c.) par kultūras sektora sociālekonomisko devumu liecināja, ka tieši nozares, kas saistītas ar kultūru vai izklaidi, ar netradicionālām ražošanas struktūrām un autortiesību objektiem, ir visstraujāk augošās un ar vislielāko attīstības potenciālu.

Kultūras ministrijas kompetence radošo industriju jomā:

• informēt sabiedrību un veicināt izpratni par radošo industriju jautājumiem;
• izstrādāt politikas dokumentu un normatīvo aktu projektus radošo industriju jomā;
• veidot partnerību un sadarboties ar kompetentām valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām radošo industriju attīstības jautājumos, t. sk. par kultūrizglītību (atbildīgā institūcija – Latvijas Nacionālais kultūras centrs);
• nodrošināt Latvijas dalību un pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskā līmenī – starptautiskās organizācijās, partnerībās, komisijās un darba grupās par kultūras un radošo industriju jautājumiem;
• apkopot statistikas datus par kultūras un radošajām industrijām Latvijā;
• veidot, kā arī sniegt priekšlikumus konsultatīvo un ekspertu komisiju, padomju un darba grupu izveidošanai aktuālu radošo industriju jautājumu risināšanai;
• uzkrāt un analizēt informāciju par radošo industriju situāciju valstī;
• analizēt Eiropas Savienības un citu institūciju dokumentus radošo industriju jomā un sagatavot priekšlikumus to izstrādei.

Kontaktpersona Kultūras ministrijā