Vairāk nekā 130 muzeju gan visos valsts reģionos, gan galvaspilsētā veido izvērstu, daudzveidīgu, uz visplašāko mērķauditoriju orientētu institūciju tīklu, kura uzmanības centrā ir Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums un tā iesaistīšana kultūras procesos.
Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama bezpeļņas institūcija, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kas iegūst, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces un vides mantojumu, lai sekmētu sabiedrības izglītību, pētniecību un sniegtu emocionālu baudījumu.
Muzeju likums, definējot muzeja jēdzienu, ir noteicis pamatfunkcijas, kas jāveic, lai institūciju varētu uzskatīt par profesionālu muzeju. Tās ir:
- kultūrvēsturisko vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana;
- muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība;
- sabiedrības izglītošana, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.
Latvijas muzeju nozares pārvaldība ir decentralizēta – uz 2017. gada 1. janvāri 22 valsts (Ministru kabineta) dibinātie muzeji atrodas gan Kultūras ministrijas, gan citu – muzeja profilam atbilstošu – ministriju pakļautībā. 78 pašvaldību muzeju darbību nodrošina pašvaldības, kuras tos ir izveidojušas; autonomo muzeju dibinātāji ir komercsabiedrības vai atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (piem., augstskolas). Privātie muzeji nozares stratēģijā iekļaujas, ja tiem ir valsts atzīta muzeja statuss, t.i., saņemts akreditēta muzeja apliecinājums. Latvijas kultūrvidi bagātina arī ievērojams skaits neakreditētu privāto muzeju.
Savu ieguldījumu muzeju nozarei sniedz arī profesionālās nevalstiskās organizācijas – Latvijas Muzeju biedrība, Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālā komiteja, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība, domnīca Creative Museum.
Kultūras ministrijas padotībā ir astoņi valsts muzeji:
- Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ar struktūrvienībām: „Dauderi” un „Tautas frontes muzejs”;
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar struktūrvienībām: Mākslas muzejs „Rīgas Birža”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, izstāžu zāle „Arsenāls”, filiāle R. Sutas un A. Beļcovas muzejs;
- Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar filiālēm: Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Ainažu jūrskolas muzejs, Mencendorfa nams;
- Rundāles pils muzejs;
- Turaidas muzejrezervāts;
- Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ar brīvdabas ekspozīcijām: Lauku ekspozīcija „Vēveri” un Zvejnieku-zemnieku sēta „Vītolnieki”;
- Memoriālo muzeju apvienība ar struktūrvienībām: Jāņa Akuratera muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs (ar ekspozīciju vietām Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, Raiņa muzejs „Jasmuiža”, Raiņa muzejs „Tadenava”), Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs (ar ekspozīciju vietām Rīgā un Skrīveros), Ojāra Vācieša muzejs;
- Rakstniecības un mūzikas muzejs.
Vienlaikus Kultūras ministrijas funkcionālajā pārraudzībā ir Latvijas muzeju nozare kopumā. Nozares pārraudzību Kultūras ministrija īsteno, akreditējot muzejus un koordinējot darbu ar Nacionālo muzeju krājumu. Pieņemot lēmumus, kas saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu, Kultūras ministrija konsultējas ar Latvijas Muzeju padomi.