Kultūras ministrija mediju jomā izstrādā un koordinē mediju politiku, sekmējot vārda brīvību.
Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā:
- nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, kas veicina Satversmē un tās ievadā nostiprināto pamatvērtību atspoguļojumu nacionālajā mediju telpā, prioritāri – latviešu valodā,
- ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses,
- auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot.
Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.-2027. gadam paredz uzdevumus un pasākumus mediju vides uzlabošanai, ko Kultūras ministrija īsteno sadarbībā ar citām publiskajām personām un nozares pārstāvjiem.
Pamatnostādnes ietver mediju politikas mērķi, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, četrus rīcības virzienus un uzdevumus, indikatīvu novērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem, sasaisti ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem. Savukārt pamatnostādņu pielikumā raksturota esošā situācija Latvijas mediju vidē.
Mediju politikas rīcības virzieni ir:
- Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa, kur sabiedriskais medijs uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Mediji ir finansiāli neatkarīgi un spēj nodrošināt savu pamatdarbību.
- Droša mediju vide, kur mediji ir izstrādājuši darbības nepārtrauktības plānus, un krīzes situācijā spēj nodrošināt Latvijas sabiedrību ar aktuālo informāciju. Iedzīvotājiem ir prasmes, zināšanas un izpratne efektīvi un droši izmantot medijus, iedzīvotājiem ir pieaugušas medijpratības prasmes.
- Neatkarīga mediju vide, kur mediji Latvijā ir brīvi, neatkarīgi, nepastāv pašcenzūra. Iedzīvotājiem ir viegli un tieši pieejama informācija par mediju īpašniekiem.
- Kvalitatīva mediju vide, kur mediji nodrošina saturu atbilstoši augstvērtīgiem žurnālistikas profesionālajiem kvalitātes, atbildīguma un ētikas standartiem. Veicināta žurnālistu un mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Iedzīvotājiem ir pieejams kvalitatīvs saturs.
Pamatnostādņu izstrādei tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Rīgas Stradiņa universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes, SEPLP, NEPLP, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, biedrības "Par legālu saturu", Latvijas Preses izdevēju asociācijas, TV neatkarīgo producentu asociācijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Mediju ētikas padomes, Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, sabiedriskajiem medijiem (LTV un LR), Diasporas konsultatīvās padomes diasporas mediju darba grupas, VK, Satiksmes ministrijas, IeM, IZM, VISC, AiM, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja.