Piektdien, 14. martā plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga aicina savus klausītājus uz koncertprogrammu skandināvu modernisma zīmē. Pie orķestra diriģenta pults stāsies Normunds Šnē, kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem, atveidojot Jozefa Haidna 60. simfonijas raksturā izklaidīgos tēlus. Benta Sorensena Trešā klavierkoncerta valdzinošākos motīvus kopā ar orķestri atklās mūsdienu mūzikas lietpratējs, pianists Roberts Flaics, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša Trešā simfonija Arcadia.
Dižā Vīnes klasiķa Jozefa Haidna 60. simfonija Do mažorā Il Distratto nereti dēvēta par “humoristiskāko simfoniskās mūzikas skaņdarbu, kāds jebkad sarakstīts”.
Šī sešu daļu simfonija sākotnēji rakstīta kā mūzika franču dramaturga Žana Fransuā Reņāra 1774. gadā radītajai komēdijai Le Distrait. Luga stāsta par kādu jaunu vīrieti, kurš ir tik izklaidīgs, ka gandrīz aizmirst pats savu kāzu dienu. Haidns asprātīgā un atjautīgā veidā atveido šo kolorīto tēlu piedzīvojumus, kas atspoguļojas tam laikam neraksturīgā, novatoriskā mūzikas valodā un vēlāk tiek pārstrādāta par simfoniju.
Dāņu komponists Bents Sorensens savā mūzikā runā par tēmām, kas saistītas dažādām ar nemateriālām vērtībām – no Zemes atmosfēras līdz savām sajūtām, atmiņām un sapņiem. Šīs tēmas skartas arī komponista Trešajā klavierkoncertā La sera estatica, kas rakstīts pandēmijas laikā.
Iedvesma šim darbam rodama komponista mājās Kopenhāgenā, kur viņa sieva, pianiste Katrīne Gislinge vairākas reizes nedēļā pandēmijas laikā koncertēja tikai savam vīram. Kamēr pārējā sabiedrība tika atrauta no koncertiem, Bents Sorensens baudīja Rahmaņinova un Bēthovena sonātes, Mocarta klavierkoncertus un viņa paša rakstītās noktirnes. Pēc Sorensena domām, tas viss dzirdams arī viņa Trešajā klavierkoncertā.
Ievērojamā mūslaiku somu diriģenta un komponista Esa Pekas Salonena daiļradē vērojama interese par tehnoloģijām, dabu, laikmetīgām un aktuālām tēmām, kas ietver gan abstrakto, gan dziļi personisko. Skaņdarbs Fog ir komponista fantāzija par Johana Sebastiāna Baha Mimažora prelūdiju no Partitas BWV 1006, kuras harmoniskā un melodiskā struktūra ir gandrīz visuresoša, dažkārt skaidri nosakāma, dažkārt pilnībā apslēpta. Miniatūru Salonens veltījis savam draugam, amerikāņu arhitektam Frenkam Gerijam viņa 90. dzimšanas dienā, un sava darba harmoniskajā valodā komponists atsaucas arī uz Frenka vārdu – F A G E H.
Jaunu partitūru šim koncertam sagatavojis viens no atzītākajiem mūsdienu latviešu komponistiem - Andris Dzenītis. Par tapušo Trešo simfoniju Arcadia stāsta pats autors: “Šī simfonija būs par tādu kā iedomātu pasauli. Tā ir simfonija, kas apliecina to, kāda ir radoša cilvēka dzīve. Mums ir tā privilēģija uzbūvēt pasauli pilnīgi no nekā, un radīt to tādu, kādā mums pašiem gribas vai negribas būt. Šoreiz šī mana pasaule ir Arkādija - iedomu, sapņu un fantāziju pasaule, kurā ir tikai un vienīgi labais. Labais tā, kā es to gribu redzēt. Tas ne vienmēr ir kaut kas ārkārtīgi skaists, bet tās ir labas sajūtas, kaislības, arī labas nesamierināmības, pozitīvas sajūtas, kas rodas atrodoties arī nesaderīgām lietām blakus. Šī Arkādija ir tā, par kuru savlaik savu Fauna diendusu rakstīja Klods Debisī, šī ir tā Arkādija kurā pastaigājas Čurļoņa gleznu tēli, un tāda vieta, kurā mēs aizverot acis varam paši sapņot, cik labi būtu atrasties te vai tur. Manuprāt, šāda Arkādija zemes virsū nepastāv, un šis patvērums mums ir jāmeklē sevī un tajā, kā mēs redzam lietas, kas ārēji izskatās pavisam savādākas.”
Laikraksts New York Concert Review pianistu un komponistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz) dēvē par “inovatīvu mūzikālu domatāju”. Roberts sniedz mākslinieciskas pieredzes, kas pārsteidz un apžilbina ar “hipnotizējošu” un “iespaidīgu” izpildījumu (The New York Times). Roberta Flaica dinamiskā skatuves klātbūtne un savdabīgā programmu izvēle gan kanoniskājā, gan jaunās mūzikas reperturarā viņu aizvedusi līdz pasaules nozīmīgākajām skatuvēm. Jaunais pianists koncertējis vairākos ASV štatos; uzstājies Kioto mūzikas festivālā; BAM Next Wave festivālā; koncertējis Metropolitēna mākslas muzejā, Latvijas Nacionālo bibliotēkā; Īrijas Valsts Koncertzālē; Kopenhāgenas Koncertkirken; Čelsijas Mūzikas festivālā; Le Poisson Rouge Ņujorkā; Aspenas mākslas muzejā. Kā kaislīgs jaunās mūzikas interprets, viņš sadarbojies ar komponistiem Tanu Dūnu (Tan Dun), Paolu Prestini, Džefriju Mamfordu (Jeffrey Mumford), Timo Andresu (Timo Andres) un Līsu Hiršu (Liisa Hirsch). Roberts Flaics saņēmis 2021 Pro Musicis starptautisko apbalvojumu, André Boucourechliev Balvu 2020 Orleānas starptautiskajā klavierkonkursā, un 2021 Roberta Turnbulla klavieru fonda stipendiju.
Četru gadu vecumā Roberts sācis apgūt klavierspēli pie sava tēva Patrika Flaica (Patrick Fleitz). Vēlāk ieguvis bakalaura un maģistra grādus Džulijarda skolā (The Juilliard School), būdams Hangkvana Čena (Hung-Kuan Chen) un Džūljana Mārtina (Julian Martin) klavieru students, un bijis viens no desmit absolventiem, kas saņēmis skolas “Karjeras attīstības stipendiju”. Roberts ar savu tēvu dibinājis Swan City klavierfestivālu - ikgadēju daudzžanru pianistu un klavierrepertuāra festivālu, kas notiek paša dzimtajā pilsētā Leiklendā, Floridā.
Biļetes uz 14. marta koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Informāciju sagatavoja
Ketlīna Brauere,
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr./ fakss +371 67215018, mob. +371 22120170
E-pasts: ketlina@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv