Piektdien, 15. novembrī, plkst. 16.00 ar multimediālu uzvedumu simboliski atklās atjaunoto Kultūras ministrijas pagalma namu – darba vietu Kultūrpolitikas departamentam Kr. Valdemāra ielā 11a. ”Līdz ar šīs pagalma ēkas nodošanu ekspluatācijā VNĪ pabeidzis darbu pie Kultūras ministrijas ēku kompleksa atjaunošanas, nodrošinot darbiniekus un apmeklētājus ar patīkamu un sakoptu vidi”, informē “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Sigita Janvāre.
Turpinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, līdztekus daudzām kultūras būvēm VNĪ ir atjaunojis arī Kultūras ministrijas ēku kompleksu – pagalma namu, kas kopā ar pērn VNĪ atjaunoto Kultūras ministrijas galvenās ēkas fasādi, veido vienotu ansambli. Veikti darbi pagalma nama fasādes atjaunošanai un dekoratīvo elementu restaurācijai, restaurēti ēkas vārti un durvis, izbūvēts jauns ēkas jumta segums, tādējādi nodrošinot ēkas jumta konstrukciju ilgmūžību. Izveidots ēkas jumta konstrukciju siltinājums, kā arī atjaunota teritorijas norobežojošās sētas dekoratīvā apdare.
Atklāšanā piedalīsies kultūras ministrs Nauris Puntulis, VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre un multimediālā uzdevuma projekta organizators "UNTITLED originals" Mārcis Gulbis. Aicinām arī mediju pārstāvjus būt klāt šajā brīdī, dalību piesakot līdz 15. novembra plkst. 09.00, rakstot uz komunikacija@vni.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 22076439 (Maija Trikule-Pleša).
Pērn, 2018. gada novembrī VNĪ pabeidza Kultūras ministrijas galvenās mājas fasādes atjaunošanu, kas atguvusi sākotnējo spozmi, kādu to bija iecerējis šīs ēkas autors, viens no Rīgas ievērojamākajiem 19. gadsimta arhitektiem Heinrihs Šēls. Vienlaikus ar Kultūras ministrijas ēkas fasādi, atjaunotas ārējās uzejas kāpnes un nojume, kā arī restaurēti logi. Kultūras ministrijas ēka tika uzcelta tālajā 1873.gadā. To arhitekts Heinrihs Šēls projektēja kā savas ģimenes mājvietu. Vēlāk tā pārgāja Ārlietu ministrijas īpašumā un kļuva par Latvijas Republikas ārlietu ministru rezidenci, namā dzīvojuši Vilhelms Munters, Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meirovics. Atjaunošanas darbus Kultūras ministrijas ēku kompleksā veica SIA “Celtiks”. Projektā kopumā investēti aptuveni 293 tūkstoši eiro (bez pvn).
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, kā arī pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam. Turpinās nozīmīgi projekti, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, robežšķērsošanas vietas “Silene” pārbūve un centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pārbūve. Drīzumā tiks nodota ekspluatācijā vērienīga muzeju krātuve Rīgā, Pārdaugavā – Pulka ielā 8, kura glabās 4 Latvijas muzeju dārgumus – ap 2,5 miljoniem krājumu vienību.
Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv,
T. 20235301