VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā šobrīd notiek aktīvi projektēšanas darbi topošās Latvijas Kultūras akadēmijas mājvietas – Tabakas fabrikas radošā kvartāla izveidei Miera ielā 58a. Projektēšanu plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim un nākamgad uzsākt būvdarbus, sākot ar kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris, iespēju robežās netraucējot teātra darbībai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Bijušās Tabakas fabrikas kvartāla attīstība 13 362 m2 apjomā notiek ar mērķi Miera ielas apkaimē stimulēt modernas un aicinošas pilsētvides attīstību, kā arī radīt radošajām industrijām vietu, kur mācīties, strādāt, attīstīt un realizēt savas idejas.
“Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju tika pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem. Šobrīd esam saskaņojuši būvprojektu minimālajā sastāvā visai kvartāla teritorijai, turpinām strādāt pie pilnās būvniecības ieceres izstrādes 1.posmam, kā ietvaros tiks attīstītas ēkas gandrīz divtūkstoš kvadrātmetru platībā, izveidojot mūsdienīgas telpas Nacionālās filmu skolas vajadzībām un radošo industriju inkubatora vajadzībām. Nākamgad uzsāksim būvniecības darbus 1. posmam. Veiktie projektēšanas darbi nodrošinās projektam augstu gatavības pakāpi, kas vērtējama kā priekšrocība finansējuma saņemšanai Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros nākamajā plānošanas periodā nākamajam kvartāla attīstības posmam,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Kvartāla attīstības 2. posmā paredzēts attīstīt telpas vairāk nekā astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā, izveidojot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam, t.sk. studiju programmu “Laikmetīgā deja” un “Skatuves māksla” studiju procesa nodrošināšanai un Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienības Kino/Foto muzeja (Rīgas Kino muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs) funkciju nodrošināšanai.
Būvniecības ieceres izstrāde notiek atbilstoši metu konkursā uzvarējušā arhitektu biroja NRJA (“No Rules Just Architecture”) vīzijai un topošā lietotāja vajadzībām. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī tas kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem.
“Tabakas fabrikas kvartāla attīstība Kultūras akadēmijai ir ļoti būtiska un mēs sadarbībā ar VNĪ un NRJA mērķtiecīgi turpinām strādāt pie kvartāla telpu un teritorijas plānošanas. Akadēmija strauji attīstās akadēmiskajā, radošajā un pētnieciskajā virzienā, palielinot studējošo skaitu un studiju programmu piedāvājumu, nostabilizējoties vietējā un starptautiskā kultūras telpā ar kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras notikumu klāstu, kā arī nodrošinot pētniecisko izaugsmi un īstenojot nozarēs nozīmīgus projektus. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu apdzīvot jauno mājvietu. Izaugsmei mums ir nepieciešamas jaunas telpas un moderna infrastruktūra,” norāda topošo kvartāla iemītnieku pārstāve – Latvijas Kultūras akadēmijas ”Tabakas fabrikas” projekta koordinatore Agnese Hermane.
Kultūras ministrija projektam ““Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā” (Nr.5.6.1.0/17/I/005) piesaistījusi 5,2 miljonus eiro, no kuriem 5,13 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 70,1 tūkstotis eiro ir Dānijas Karalistes atbalsts. Esošais projekta finansējums nodrošinās projektēšanu un būvdarbu veikšanu pirmajam būvdarbu posmam. Kvartāla turpmākai attīstībai finansējumu plānots rast sadarbībā ar Kultūras ministriju no Eiropas Savienības struktūrfondiem nākamajā plānošanas periodā.
Kā ziņots, 2018. gada nogalē noslēdzās starptautiskais metu konkurss ““Tabakas fabrikas” radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija”, kurā uzvaru un aicinājumu piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību guva Latvijas arhitektu birojs NRJA.
Arhitektu birojs NRJA izcēlās ar drosmīgu un oriģinālu, taču vienlaikus arī ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, kas meistarīgi apvieno topošā radošā kvartāla lietotāju vajadzības. Piedāvātais redzējums par labāko atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas vērtējumā starp 17 pieteikumiem no dažādām pasaules valstīm. Konkursu VNĪ organizēja sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Dānijas Kultūras institūtu.
Līdztekus kvartāla attīstībai VNĪ strādā pie vairāku citu degradētu teritoriju atdzīvināšanas projektiem – Aristīda Briāna ielā 13, Rīgā taps mūsdienīgas prototipēšanas darbnīcas “Riga Makerspace” Latvijas Mākslas akadēmijas un Lietišķās mākslas un dizaina vidusskolas vajadzībām, bet Šķirotavas apkaimē Meirānu ielā 2 plānots veidot Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju un mēģinājumu zāļu kompleksu.
Par Tabakas fabrikas kvartālu un tā vēsturi:
Kvartāla teritorijai Miera ielā 58a ir sena un bagāta vēsture – 20 gs. sākumā te atradās Jāņa Janeļa desu fabrika, bet kopš 1912. gada – tabakas fabrika, kura bija nosaukta tās dibinātāja Samuela Maikapara vārdā „A.S. Maikapars”. Fabrikas īpašnieks vēlējās piebūvēt jaunu trīs stāvu ražošanas korpusu, to projektēja izcilais arhitekts un inženieris Pauls Mandelštams (1872–1941), vairāk nekā 70 Rīgas mūra ēku autors.
Latvijas pirmās republikas laikā šis bija viens no lielākajiem un tehniski vislabāk aprīkotajiem tabakas ražošanas uzņēmumiem, kas gada laikā saražoja vairāk nekā 2,5 miljonus dažādu marku papirosu. Uzņēmuma produkcija tika eksportēta uz Ameriku, Ķīnu, Indiju, Āfriku, Eiropu un Krieviju. 1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta un pārtapa par „Rīgas tabakas fabriku”.
1992. gadā uz tās bāzes tika dibināts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums „Tabakas fabrika „House of Prince Riga””. Pēc vairākām nosaukuma un īpašnieku maiņām rūpnīca 2009. gadā tika slēgta. Pēc tam vairākus gadus kvartāls bijis dažādu radošu notikumu mājvieta. Līdz 2017. gadam daļa no vecākās ēkas tika restaurēta un kļuva par Jaunā Rīgas teātra pagaidu rezidenci laika posmam, kamēr notiek tā vēsturiskās ēkas atjaunošana.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
Tālr. 20235301