Piedaloties Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Latvijas augstākajām amatpersonām un ārvalstu viesiem, liepājniekiem un pilsētas apmeklētājiem, ar plašu pasākumu programmu un vērienīgu vēsturisko notikumu rekonstrukciju šovakar sākās trīs dienu svinības par godu Kārļa Ulmaņa vadītās Latvijas pagaidu valdības nokāpšanai no tvaikoņa “Saratov”, tādējādi nostiprinot jaundibinātās Latvijas valsts faktisko neatkarību.
Svētku programma sākās ar ekumēnisko dievkalpojumu Liepājas Sv. Annas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet jau vakarā pilsētnieki un viesi pulcējās laukumā pie Muitas mājas, kur norisinājās vēsturiskā notikuma “Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā - 100” rekonstrukcijas iestudējums.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzīmēja: “Par Latvijas Pagaidu valdības darba cēlienu uz kuģa “Saratov” poētiski mēdz teikt – “republika uz ūdens”. Es gribētu teikt – tā bija republika Latvijas cilvēku sirdīs, kad teju visi noticēja neatkarīgas Latvijas idejai un bija motivēti doties cīņās par savu valsti”.
Valsts prezidents norādīja, ka notikumi pirms simts gadiem mums vienmēr atgādinās par varonību un uzvarām, kuras guvām kopā ar mūsu sabiedrotajiem. “Uzvara Cēsu kaujās un Pagaidu valdības izkāpšana Liepājā stiprināja mūsu ticību saviem spēkiem un pārliecību, ka Latvijai būs būt,” teica Raimonds Vējonis.
Svētku programmu veidoja pagaidu valdības simboliska nokāpšana no klāja un iestudējums ar lielu dalībnieku skaitu - aktieriem un mūzikas kolektīviem. Simbolisko pagaidu valdības nokāpšanu no klāja ar svinīgajām uzrunām, dziesmām un parādi izspēlēja kupls dalībnieku skaits, piedaloties aktieriem un dažādiem mūzikas kolektīviem. Īpaši svētku viesi bija arī divu Latvijas vēsturē nozīmīgu personību, pirmā britu diplomāta neatkarīgajā Latvijā Herberta Granta-Vatsona un Lielbritānijas militārās misijas vadītāja 1919. gadā Ostina Kīnena, radinieki.
Pasākuma norises vieta tika iekārtota precīzi un stilistiski atbilstoši 1919. gada vēsturisko fotoattēlu piemēriem. Latvijas valdības lomas bija uzticētas Liepājas teātra aktieriem, bet sagaidītāju pulkā bija brīvprātīgie statisti. Ceremonijas laikā tika ievērota vēsturiskā notikuma secība, iekļaujot repertuārā gan toreiz dziedātās dziesmas “Dievs, dod mūsu tēvu zemei” un “Latvju himnu”, gan aktieru izpildījumā atkārtojot valstsvīru uzrunas. Visas norises muzikāli pavadīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris.