Valsts prezidents Egils Levits 2019. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniegs augstākos Latvijas valsts apbalvojumus - Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu - 74 sabiedrības pārstāvjiem.
Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2019. gada 18. oktobra lēmumu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Triju Zvaigžņu ordenis tiks piešķirts 31 izcilai personībai, Viestura ordenis - 9, bet Atzinības krusts - 34.
Augstākie valsts apbalvojumi tiks pasniegti gan par atsevišķu izcilu darbu profesijā, gan mūža ieguldījumu un panākumiem bagātu darbību.
Ar šo lēmumu par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri paredzēts iecelt gleznotāju un grafiķi Viju Celmiņu un ebreju kultūras mantojuma un holokausta vēstures pētnieku, rakstnieku Davidu Zilbermani.
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem nolemts iecelt Liepājas teātra aktrisi Andu Albuži, advokātu un latviešu sabiedrisko darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs Ivaru Bērziņu, eksperimentālās arheoloģijas darbnīcas "Seno rotu kalve" izveidotāju un vadītāju, Tautas daiļamata meistaru, rotkali Daumantu Kalniņu, un dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Matiasu Knollu.
Tāpat par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt rakstnieku, publicistu un scenāristu Andri Kolbergu, Liepājas teātra aktrisi Inesi Kučinsku-Laukšteini, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, režisoru, producentu, dziesmu tekstu autoru un aktieri Valdi Pavlovski Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Daigu Šiliņu, , Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītāju, asociēto profesoru, džeza vēstures pētnieku, džeza mūziķi Indriķi Veitneru.
Nolemts iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā, ilggadējo nevalstiskās organizācijas "Tribute to Liberty" valdes locekli Alīdi Ausmu Forstmani, Latviešu sabiedrisko darbinieku Amerikas Savienotajās Valstīs, ilggadējo Aiovas latviešu biedrības vadītāju Imantu Kalniņu, un Mākslas galerijas "Daugava" vadītāju, mākslas zinātnieci Andu Treiju
Savukārt par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri nolemts iecelt Latvijas brīvības cīnītāju Lidiju Lasmani.
Savukārt par Atzinības krusta lielvirsnieci nolemts iecelt Latvijas Nacionālā arhīva direktori Māru Sprūdžu, bet par Atzinības krusta komandieriem nolemts iecelt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Krājuma attīstības vadītāju Aiviju Everti, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadošo pētnieci Valdu Kvaskovu, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva direktora vietnieci Valdu Pētersoni, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva direktoru Nikolaju Rižovu, vēsturnieku, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītāju Valteru Ščerbinski, vēsturnieku, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un popularizēšanas nodaļas vadošo pētnieku, Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta pētnieku Jāni Šiliņu.
Nolemts iecelt par Atzinības krusta virsniekiem skatuves mākslinieci, operetes solisti, vokālās mākslas pedagoģi Ainu Bajāri, sabiedrisko un pašvaldību darbinieku Beļģijas Karalistē, Latvijas vēstures pētnieku Polu Denīsu, skatuves mākslinieci, operetes solisti un vokālās mākslas pedagoģi Astru Krēsliņu, tautas deju ansambļa "Ivuška" dibinātāju un māksliniecisko vadītāju, horeogrāfi un deju pedagoģi Valentīnu Laizāni.
Par Atzinības krusta kavalieriem nolemts iecelt ilggadējo Daugmales pamatskolas skolotāju, bibliotēkas vadītāju, muzejpedagoģi, Daugmales mazpulka "Dzirkstelīte" vadītāju Zinaidu Matisoni, ilggadējo Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas latviešu valodas, vācu valodas, krievu valodas un mākslas vēstures skolotāju, novadpētnieci, sabiedrisko darbinieci Irēnu Meisteri, un arī baletmeistari un horeogrāfi, Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Horeogrāfijas skolas klasiskās dejas pedagoģi Ludmilu Vikanovu
Valsts augstākie apbalvojumi ir mūsu valsts cieņas apliecinājums darbam Latvijā un Latvijai.
Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019. gads ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 95 gadiem - 1924. gada 25. martā - pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. 1938. gadā papildus Triju Zvaigžņu ordenim tika nodibināti vēl divi ordeņi - Viestura ordenis un Atzinības krusts.
1994. gada 25. oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni", ar kuru atjaunoja 1924. gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni. Valsts prezidents Egils Levits, 1994. gadā būdams tieslietu ministrs, bija viens tiem, kurš atbalstīja ideju par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas nepieciešamību. Viestura ordeni un Atzinības krustu atjaunoja 2004. gadā.
Papildu informācija:
Justīne Deičmane
Mediju centra vadītāja
Valsts prezidenta kanceleja
justine.deicmane@president.lv