Lai īstenotu pasākumus ārkārtas situācijas novēršanai sakrālajās celtnēs – Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā un tās ēku kompleksā, Svētās Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcā, Krustpils luterāņu baznīcā, kā arī Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā - Ministru kabinets 23. jūlija sēdē lēma piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārsniedz 1 403 335 eiro.
- Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijai atjaunošanas darbu turpinājumam Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā un tās ēku kompleksā tiks piešķirts finansējums, kas nepārsniedz 375 456 eiro,
- Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai jumta seguma ieklāšanas darbiem Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcā - līdz 400 000 eiro,
- Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Krustpils draudzei jumta pirmsavārijas situācijas novēršanai Krustpils luterāņu baznīcā – līdz 268 081 eiro,
- Romas katoļu baznīcas Rēzeknes ‒ Aglonas diecēzei mitruma iekļūšanas caur ēkas sienām novēršanai Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centrā finansējumu, kas nepārsniedz 359 798 eiro.
Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīca ar ēku kompleksu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kā romānikas laika celtne ar gotikas stila iezīmēm un ir būtiska UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniska dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. 2023. gada jūlijā pēc informācijas saņemšanas par jaunām plaisām, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde veica katedrāles apsekojumu. Uzsākta deformāciju monitorings un deformāciju iemeslu noskaidrošana. Pēc koksngraužu iznīcināšanas 2022., 2023. un 2024. gadā Rīgas Svētā Jēkaba katoļu baznīcā veikti secīgi darbi, kurus šobrīd nepieciešams turpināt, veicot draudzes telpas un priekštelpas restaurāciju, 2. stāva grīdu nomaiņu un iekšējo inženierkomunikāciju izbūvi. Darbu turpināšana ir nedalāmi un savstarpēji tehnoloģiski saistīta, un nozīmīga, lai nodrošinātu draudzes reliģisko darbību un tās nepārtrauktību Svētā Jēkaba katedrālē un kultūras pieminekļa saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Sv. Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca ir viena no kultūrvēsturiski vērtīgākajām Rīgas baznīcām. Tā iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas centrālais kupols ir kritiskā stāvoklī. 2022. gadā baznīcā uzsākti centrālā kupola renovācijas darbi, kuru rezultātā novērsta bīstamība – mainītas kupola koka konstrukcijas, visam kupola apjomam uzstādīts jauns dēlīšu latojums, uz latojuma uzmontēti finiera dēlīši, kas pārsegti ar hidroizolācijas materiālu. Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumam darbus nepieciešams turpināt, pabeidzot jumta seguma ieklāšanu un dzegas profila atjaunošanu.
Krustpils luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī; ziņas par senāko baznīcu ir saglabājušās no 16. gadsimta. Baznīca pārbūvēta 19. gadsimta sākumā, vecās baznīcas drupas nojaucot un saglabājot tikai veco zvanu torni, kuram klāt piebūvētas jaunās telpas. Tagadējā celtne veidota ampīra stilā. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Krustpils pils un luterāņu baznīcas apbūve” sastāvā esošajai baznīcai jumts ir pirmsavārijas stāvoklī un nepieciešami tā konstrukciju un seguma atjaunošanas un nomaiņas darbi.
Aglonas svētvietā notiek valsts mēroga pasākumi, ik gadus ierodas svētceļnieki no visas Latvijas un ārvalstīm. Pamatojoties uz 2002. gada Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 6. pantu, atbilstoši reliģiskās organizācijas „Romas katoļu baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēze” vēstulē lūgtajam, ir nepieciešams veikt Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanu, lai novērstu mitruma iekļūšanu tajā.
Papildu informācijai: