Bibliotēkas
foto

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) izstrādāta piedāvājuma šodien, 4. jūnijā, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lēma piešķirt 10,6 miljonus eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju valsts teātros un koncertorganizācijās, KM muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA), kā arī izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu.

foto

„Esmu gandarīts, ka finansējums kultūras nozarei, kuras darbība šajā krīzes laikā ir būtiski ietekmēta, tiek sniegts operatīvi un pieprasītajā apjomā. Ar šodienas valdības lēmumu, novirzot 10,6 miljonus eiro, stabilizēsim valsts kultūras organizāciju darbību, kā arī radošo personu nodarbinātību. Tuvākajā laikā sniegsim valdībā arī precīzus pieprasījumus gan kultūras infrastruktūrai, gan modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē - valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanai. No šis krīzes kultūras nozarei jāiziet ar kultūras lielvalsts cienīgu virzienu, kurā būtiska ir gan stabilizācija, darbības nepārtrauktība, gan izaugsme,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija valstī un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi 2020.gadā būtiski ietekmējuši kultūras nozari, kurā strādājošo radošo personu, nevalstisko organizāciju, privātā sektora, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbība tika pilnībā apturēta. Noteiktie sociālās distancēšanās ierobežojumi ir apturējuši kultūras institūciju un pakalpojumu sniegšanas iespējas klātienē ne vien ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 13. marta līdz 9. jūnijam, bet, saskaņā ar epidemiologu noteiktajiem norādījumiem, tiks turpināti ilgākā laika periodā līdz 2020. gada beigām vai pat ilgāk, tādējādi atstājot būtisku, negatīvu ietekmi uz kultūras nozari.

Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas un noteikto sociālās distancēšanās pasākumu dēļ KM kapitālsabiedrību ieņēmumu struktūra ļoti strauji pasliktināsies - 2020. gada ieņēmumu struktūru veidos vairs tikai 17,8% pašu ieņēmumu un 82,2% valsts budžeta dotācijas, pašu ieņēmumu kritumam sasniedzot turpat pusi. Tikpat strauji nav iespējams samazināt kapitālsabiedrību izdevumus, lai arī tās visas ir pārskatījušas savus izdevumus un, salīdzinot ar 2020.gada sākumu, izdevumi samazināti par 13,9% jeb no 49,2 miljoniem eiro uz 42,4 miljoniem eiro. Kultūras jomas valsts kapitālsabiedrības ir samazinājušas darbinieku skaitu, samazinājušas ieguldījumus jaunos uzvedumos, pārskatījušas un samazinājušas administratīvās un saimnieciskās izmaksas un veikušas citus izdevumus samazinošus pasākumus. Lai segtu darbinieku atlīdzības izdevumus no ārkārtējās situācijas sākuma līdz 2020. gada 1. oktobrim, KM kapitālsabiedrībām – valsts teātriem, koncertorganizācijām, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, un Rīgas cirkam – piešķirts finansējums 5 980 320 eiro apmērā.

Ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darbības aizliegumi un ierobežojumi, tostarp neienākošā tūristu plūsma, muzeju ieņēmumu struktūru ļoti strauji pasliktinājusi - 2020. gada kopējo muzeju ieņēmumu struktūru veidos vairs tikai 5% ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un 95% valsts budžeta dotācija. Būtisko pašu ieņēmumu kritumu nav iespējams kompensēt ar muzeju izdevumu samazināšanu, kas, salīdzinot ar 2020.gada sākumu, ir samazināti par 11,05% jeb no 17,46 miljoniem eiro uz 15,53 miljoniem eiro. Lai segtu samazinātos izdevumus, KM muzejiem kopumā piešķirti 2,08 miljoni eiro.

Ārkārtējās situācijas laikā LNB darbs ar klātienes apmeklētājiem tika pilnībā pārtraukts, strauji samazinoties ieņēmumiem no sniegtajiem bibliotekārajiem, telpu nomas, ekskursiju un autostāvvietu pakalpojumiem, līdz ar ko LNB piešķirts finansējums 415 000 eiro apmērā.

Ārkārtējās situācijas laikā pieprasījums pēc LNA pakalpojumiem krities par 40%, vienlaikus pieaugot pasta izdevumiem, jo izziņas pēc pieprasījuma nosūtītas pa pastu. Valdība lēma LNA piešķirt 199 000 eiro.

Tā kā plānots atsevišķus publisko pasākumu norisei plānotos ierobežojumus saglabāt arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, kultūras nozarē strādājošajiem, atšķirībā no citām tautsaimniecības nozarēm, nebūs iespējams pilnvērtīgi atsākt radošo darbību. Lai pasargātu radošās personas no pilnīgas sociālo garantiju zaudēšanas, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) plāno izveidot jaunu mērķprogrammu „Radošo personu nodarbinātības programma”, kurā individuāli nodarbinātas radošās personas, varēs pretendēt uz apmaksātu radošo darbu, kas tām ļaus īstenot savas radošās ieceres un vienlaikus saņemt nepieciešamās sociālās garantijas iztikas nodrošināšanai. Jaunās VKKF programmas īstenošanai piešķirti 1 936 000 eiro.

Jau ziņots, ka pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē - valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

 

Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv