Valdība 23. oktobra sēdē lēma atbalstīt 1,4 miljonu eiro novirzīšanu neatliekami veicamu remontdarbu īstenošanai Rīgas Doma baznīcā, Aglonas bazilikas kompleksā un Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē.
Lai vēl šogad veiktu neatliekamus darbus, 948 544 eiro tiks novirzīti Rīgas Doma baznīcas pamatu un pamatnes ekspertīzes darbu veikšanai, 272 600 eiro Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra pārbūves darbiem un 165 401 eiro Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles arheoloģiskās izpētes un katedrāles torņa iekštelpu restaurācijas darbiem.
Rīgas Doma baznīca un klostera ansamblis ar tajā esošajām mākslas vērtībām ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa, Latvijas valsts nozīmes kultūras piemineklis. Baznīcas ansambļa restaurācija tika uzsākta 2004. gadā, tās gaitā veikts Rīgas Doma pamatnes un pamatu monitorings. Tā rezultātā redzams, ka plaisu un kolonu kustību deformācijas ar katru gadu progresē, un, pirms pieņemt lēmumu par Rīgas Doma pamatnes pastiprināšanu, darbu būvprojekta izstrādi, ir svarīgi veikt papildu ekspertīzes un monitoringu.
Aglonas bazilikas kompleksā notiek valsts mēroga pasākumi, ik gadu tajā ierodas svētceļnieki gan no Latvijas, gan ārvalstīm, lai gūtu garīgu spēku un kļūtu dvēselē bagātāki, stiprinātu ģimenes, attīstītu mūsu sabiedrības garīgo kultūru, veicinātu dažādu tautību integrāciju. Tādēļ būtiski turpināt Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas (Aloīza Broka ielā 8, Aglonā) atjaunošanas darbus: elektroapgādes materiālu, ūdensapgādes materiālu, apkures sistēmas materiālu un grīdu apdares materiālu iegādi un remontdarbu veikšanu.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ar ēku kompleksu ir nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - romānikas laika celtne ar gotikas stila iezīmēm; tā ir būtiska UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra arhitektoniskā dominante un nozīmīgs tūrisma objekts. 2017. un 2018. gadā piešķirts mērķfinansējums katedrāles fasāžu, jomu jumtu un cokola restaurācijas darbiem: saskaņā ar piešķirto finansējumu tiek veikti nozīmīgi darbi katedrālē, tomēr arheoloģijas darbu laikā konstatēti apbedījumi, kas rada papildu izdevumus papildu arheoloģijas darbu veikšanai – uzraudzībai, arheoloģiskajai izpētei un izrakumiem. Tos iepriekš piešķirtā finansējuma ietvaros nav iespējams veikt. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ieteikuma vēl šogad paredzēts veikt ne vien iesāktos arheoloģijas darbus, bet arī katedrāles torņa iekštelpu restaurācijas darbus.
Informāciju sagatavoja:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv