Ministru kabinets 21. aprīļa sēdē atbalstīja likumprojektu “Grozījumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā,” kas izstrādāts, lai līdz š.g. 19. septembrim Saeima varētu pabeigt darbu pie Eiropas Savienības (ES) 2018. gada 14. novembra Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasību pārņemšanas Latvijas nacionālajā likumdošanā.
Likumprojekts paredz:
Stingrākus noteikumus, lai aizsargātu bērnus no nepiemērotiem audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem par pārtikas produktiem ar augstu tauku, sāls, nātrija un cukura saturu. Video koplietošanas platformām būs jāievēro arī pienākumi attiecībā uz komerciāliem paziņojumiem, par kuriem tās ir atbildīgas. Platformām būs jāievēro caurskatāmība attiecībā uz komerciāliem paziņojumiem, kurus lietotāji deklarē, augšupielādējot saturu. Labāku nepilngadīgo bērnu aizsardzību pret kaitīgu saturu tiešsaistes vidē, paplašinot arī pienākumus aizsargāt nepilngadīgos sabiedrības locekļus video koplietošanas platformās, kurās būs jāievieš piemēroti pasākumi. Pastiprinātu aizsardzību televīzijā un video pēc pieprasījuma pret kūdīšanu uz vardarbību vai naidu un publisku aicinājumu veikt teroristiskus nodarījumus. Noteikts, ka video koplietošanas platformām ir arī jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu cilvēkus no kūdīšanas uz vardarbību vai naida un nelegāla satura. Stiprināt pienākumu veicināt Eiropas darbus pēc pieprasījuma pakalpojumiem, kuriem nepieciešams vismaz 30% Eiropas darbu īpatsvars raidījumu katalogā. Lielāku televīzijas reklāmu elastību. Pašreizējo 12 minūšu stundā vietā raidorganizācijas var brīvi izvēlēties, kad rādīt reklāmas visas dienas garumā. 20% kopējo apraides laika ierobežojums tiek saglabāts no plkst. 06:00 - 18:00 un plkst. 18:00 - 24:00. Nostiprināt izcelsmes valsts principu, kas nosaka, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro tikai vienas dalībvalsts noteikumi. Saskaņotas atkāpes procedūras gan televīzijas raidorganizācijām, gan pakalpojumu sniedzējiem pēc pieprasījuma, kā arī iespējas atkāpties sabiedriskās drošības apsvērumu un nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu gadījumā. Pastiprināt audiovizuālo regulatoru neatkarību, nodrošinot, ka tie ir juridiski nošķirti no savas valdības un funkcionāli neatkarīgi no valdības un citām publiskām vai privātām struktūrām. Zināmos gadījumos noteikumi var attiekties arī uz video koplietošanas platformām (piemērām, YouTube), kā arī uz audiovizuālo saturu, kas tiek koplietots sociālo mediju pakalpojumos, (piemēram, tādos kā Facebook).
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv