15.decembrī plkst.19.00 Rīgas Mākslas telpā notiks literāri muzikāli albuma atvēršanas svētki “Vakars ar Maiju Einfeldi. Sonātes 1981-2000”.
Novembra beigās Latvijas Mūzikas informācijas centra izdevniecība “SKANI” starptautiski izdeva albumu ar Maijas Einfeldes sonātēm vijolei un klavierēm. Šim retajam notikumam par godu vijolniece Magdalēna Geka un pianiste Iveta Cālīte aicina uz vienreizēju koncertvakaru, kurā aplūkosim un klausīsimies šo četru sonāšu tapšanas periodu caur Maijas Einfeldes prizmu. Blakus divām viņas sonātēm vijolei un klavierēm skanēs arī Einfeldes pasniedzēju Jāņa Ivanova un Jāņa Līcīša, viņas laikabiedru Viļna Šmīdberga un Artura Maskata, kā arī bijušā audzēkņa Oskara Herliņa skaņdarbi, kas savīsies ar Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša un Jāņa Einfelda literāro darbu lasījumiem. Pasākumā piedalīsies pazīstamais aktieris Ģirts Krūmiņš.
Koncerta ievadā, pamīšus ar Aleksandra Čaka dzeju, būs dzirdami divu Maijas Einfeldes pasniedzēju skaņdarbi. Vispirms nozīmīgākā latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova (1906-1983) retais kamermūzikas skaņdarbs “Poema capricciosa” (1963), šoreiz pirmajā redakcijā vijolei un klavierēm.
Daudz mazāk pazīstams Latvijas publikai ir komponista Jāņa Līcīša (1913-1978) vārds, kura piemiņai veltīta arī Maijas Einfeldes 1.sonāte (1981) vijolei un klavierēm. Jānis Līcītis, Maijas Einfeldes un citu nozīmīgu Latvijas komponistu skolotājs bija ilggadējs pasniedzējs Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Ilgie izsūtījumā pavadītie gadi nesalauza Līcīša vēlmi komponēt, un blakus izcilam pedagoģiskajam darbam viņš veica nozīmīgu ieguldījumu kora dziesmas attīstībā, kā arī sarakstīja vairākus skaņdarbus solo klavierēm, to skaitā “Trīs miniatūras” (1967), no kurām pirmā iekļauta šī literāri muzikālā vakara programmā.
Maijas Einfeldes otrā sonāte (1985) radusies, komponistei pavadot Aleksandra Čaka stāsta “Kļavas lapa” lasījumu un improvizējot tā laikā. Šoreiz vēlamies jau gatavo vijoļsonāti apvienot ar stāsta lasījumu, tādējādi radot īpaši emocionāli piesātinātu noskaņu. Savukārt pirms komponistes traģiskās 3.sonātes klausīsimies viņas dēla Jāņa Einfelda skaudrās prozas rindas.
Arī komponistes Maijas Einfeldes dzīvē pasniedzējas darbs ir bijis īpaši nozīmīgs, un vairāki šodien labi zināmi jaunie latviešu komponisti skolojušies tieši pie viņas. Viens no tiem ir Oskars Herliņš, kurš savulaik komponista gaitas sācis tieši pie Maijas Einfeldes vakara mūzikas skolā “Rīdze”. Koncertā iekļauts viņa skaņdarbs “Aijā, Ancīt, aijā” pārlikumā vijolei un klavierēm. Tas sasauksies ar savulaik populāro Einfeldes šūpuļdziesmu “Miega Zilonis”, par kuru pašai komponistei ir īpaši siltas atmiņas.
Savukārt pasākuma noslēgumā divu Einfeldes kolēģu un laikabiedru skaņdarbi – reti atskaņotās Viļņa Šmīdberga (1942-) vijoļsonātes fragments, kā arī Artura Maskata (1957-) dziesma no izrādes “Vācietis.Klavierkoncerts”” ar Ojāra Vācieša vārdiem “Varat raudāt, varat smiet..”.
Koncerts notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ieeja ar ielūgumiem un sadarbspējīgu sertifikātu.
Interesentus lūdzam pieteikties ielūgumam uz rezervacija.einfelde@gmail.com. Vietu skaits ierobežots.
Vakara programma
Jānis Ivanovs (1906-1983)
Poema Capricciosa vijolei un klavierēm (1963)
Aleksandrs Čaks (1901-1950)
Dzejolis “Šovakar”
Jānis Līcītis (1913-1978)
Pirmā miniatūra no “Trīs miniatūras” klavierēm op.16
Maija Einfelde (*1939) 2.sonāte vijolei un klavierēm (1985)
Fragmenti no Aleksandra Čaka stāsta “Kļavas lapa”
Oskars Herliņš (*1980)
Aijā, Ancīt, Aijā pārlikumā vijolei un klavierēm
Maija Einfelde (*1939) / Irina Tokmakova (1929-2018)
Šūpuļdziesma “Miega Zilonis”
Maija Einfelde (*1939) 3.sonāte vijolei un klavierēm (1990-1995)
Fragmenti no Jāņa Einfelda (*1967) stāstu krājuma “Ziema”
Aleksandrs Čaks (1901-1950)
Dzejolis “Atziņa”
Vilnis Šmīdbergs (*1942)
Fragments no Sonātes vijolei un klavierēm (1987)
Ojārs Vācietis (1933-1983)
Dzejolis “Otrā” no kŗājuma “Si minors”
Arturs Maskats (*1957) / Ojārs Vācietis (1933-1983)
“Varat raudāt, varat smiet” balsij, vijolei un klavierēm
Vijolniece MAGDALĒNA GEKA plaši koncertē visā Eiropā gan kā soliste, gan kā kamermūziķe, uzstājoties tādās vietās kā Vigmora zāle Londonā, Parīzes Filharmonija vai Herkuleszāle Minhenē. Latvijas publikai viņas vārds ir zināms kopš spožās debijas ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri 2014.gada rudenī, kam sekoja nominācija Lielajai Mūzikas Balvai, kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Savukārt par latviešu mūzikai veltīto koncertu “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” 2020.gada vasarā viņa izvirzīta LMB nominācijā “Par izcilu interpretāciju”, kā arī balvas “Kilograms kultūras” balsojumam kategorijā “Mūzika”.
Magdalēna ir daudzu starptautisku konkursu laureāte, kā soliste atskaņojusi tikpat kā visu nozīmīgāko vijoļmūzikas repertuāru ar dažādiem orķestriem Francijā, Vācijā, Ukrainā. Magdalēna ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā (CNSMDP) vijoles un kameransambļa specialitātē, kur nesen noslēgusi studijas arī prestižajā «Mākslinieka diploma» (Artist Diploma) programmā. Tāpat viņa ieguvusi “Mākslinieka diplomu” (Artist Diploma) kamermūziķa specialitātē Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā (Queen Elisabeth Music Chapel) Beļģijā. No 2021.gada septembra Magdalēna, kā vienīgā izvēlētā kandidāte papildināsies īpašā orķestra koncertmeistaru studiju programmā (Concertmaster Artist Diploma), ko piedāvā Lionas Nacionālā augstākā mūzikas un dejas konservatorija (CNSMD de Lyon) sadarbībā ar Overņas nacionālo orķestri (Orchestre National d’Auvergne).
Pianiste IVETA CĀLĪTE aktīvi koncertē solo un ir pieprasīta kamermūziķe dažādos kameransambļu sastāvos Zviedrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā. Spēlējusi Mocarta klavierkoncertu ar Stokholmas Karaliskās Mūzikas akadēmijas stīgu orķestri, kā arī M.Ravēla Sol mažora klavierkoncertu ar akadēmijas simfonisko orķestri un Danielu Blendulfu pie diriģenta pults, ieskaņojusi jaundarbu ar Norvēģijas Radio orķestri, kā arī D.Šostakoviča klavieru kvintetu Latvijas Radio 1.studijā. Iveta mācījusies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā. Studējusi Alfrēda Korto mūzikas augstskolā Parīzē, Francijā pie profesora Jean-Marc Luisada. Pēc tam studijas turpinājusi Stokholmas Karaliskajā mūzikas augstskolā, Zviedrijā pie profesora Stefan Bojsten un Mats Widlund, kur ieguvusi maģistra grādu un solista diplomu. Iveta ir Stokholmas Karaliskās mūzikas akadēmijas, kā arī Zviedrijas brīvmūrnieku ordeņa stipendiāte.
ĢIRTS KRŪMIŅŠ ir latviešu aktieris un runas pedagogs. Bijis Jaunā Rīgas teātra aktieris. Viņš mācījies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļā. Pēc tam apguvis aktiermākslu Tautas Kinoaktieru studijā, kā arī studējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultātē, kur beidzis Daugavpils teātra aktieru kursu. Līdz 1993. gadam bijis šī teātra aktieris. Saņēmis Latvijas profesionālo teātru skates balvu "Gada labākā debija" (1992) un Spēlmaņu nakts balvu "Gada aktieris" par Kempa lomu izrādē "Vigīlija. Sapnis par nomodu" un Oblomova lomu izrādē "Oblomovs" (2012). Bijis nominēts Spēlmaņu nakts balvai arī 2009. gadā par lomu izrādē "Piezīmes no pagrīdes" un lomu izrādē "Zilākalna Marta". Harija Liepiņa balva (2021). Krūmiņš attēlojis arī lomas vairākās filmās. Pazīstamākās no tām ir Līgavainis ("Kāzas", 2000), Osvalds ("Paslēpes", 2001), "Man patīk, ka meitene skumst" (2005), Bermonts ("Rīgas sargi", 2007), Biznesmenis (Vogelfrei, 2007), loma "Dancis pa trim" (2011), loma ("Ausma", 2015), Kārlis ("Melānijas hronika", 2016), Posa (Homo novus, 2018). Atveidojis Velna lomu TV seriālā "Saldā indes garša". Par lomu filmā "Man patīk, ka meitene skumst" nominēts Lielā Kristapa balvai kategorijā "Labākais aktieris", bet par Bermonta lomas atveidojumu filmā "Rīgas sargi" Krūmiņš tika nominēts Lielā Kristapa balvai kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā"