Piektdien, 20. septembrī, norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas sēde, kurā uzmanība tika veltīta jautājumiem par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.
Šogad tiek atzīmēta Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70.gadadiena. Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas pilnībā veltīts kustamā un nekustamā mantojuma aizsardzībai un nosaka pamatprincipus un rīcību mantojuma aizsardzībai bruņotu konfliktu gadījumā. Konvencijas dalībvalstis apņemas veidot aizsargājamā mantojuma elementu sarakstus un atbilstošus rīcības plānus, atzīmēt nozīmīgas ēkas un pieminekļus ar Konvencijas emblēmu, veidot īpašas vienības armijā, atbildīgas par kultūras mantojuma glābšanu.
“Kultūras mantojums ir mūsu pašapziņas, izturības un demokrātijas un nacionālās drošības stūrakmens. Krievijas karš Ukrainā, ugunsgrēki simboliskās vēsturiskās vietās Eiropā, vētras un plūdi tepat Latvijā pierāda, cik liela nozīme ir stiprināt gatavību kultūras mantojuma aizsardzībai un vienlaikus nodrošināt kultūras procesu nepārtrauktību krīzes laikā,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente, kultūras ministre Agnese Lāce.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika ziņoja par Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā jubilejas starptautiskajiem pasākumiem un UNESCO darbības plānu Ukrainas kultūras vērtību saglabāšanai un aizsardzībai. Savukārt Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktores vietniece Baiba Mūrniece vēstīja par Latvijas virzību uz pievienošanos Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 2. protokolam un Latvijas mantojuma krīžu plānu.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ingas Surgunte klātesošos informēja par UNESCO nedēļas 2024 aktivitātēm, kas šoruden ir veltītas Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienai.
Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības OECD un UNESCO nozares padomniece izglītībā un zinātnē Laura Treimane ziņoja par UNESCO Globālo izglītības ministru sanāksmi (30.10.–01.11.2024.) un UNESCO Eiropas reģiona prioritātēm.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas augstākā lēmējinstitūcija ir tās Asambleja, kuras sastāvā darbojas 20 dažādu gan valsts institūciju, gan nevalstiskā sektora jomu pārstāvji. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas administratīvo darbu vada ģenerālsekretārs.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.
Informāciju sagatavoja:
Kitija Balcare,
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komunikācijas konsultante
Mob. tālr. +371 29683396
E-pasts: k.balcare@gmail.com