Kultūras ministrija nākusi klajā ar izdevumu «Latvijas dizains 2020», kas aicina valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus, dizainerus, uzņēmējus un ikvienu citu, kurš rada vai lieto dizainu, iepazīties ar aktuālo situāciju Latvijas dizainā, domājot starpdisciplināri un ārpus formālām institūciju un nozaru robežām. Izdevuma prezentācija norisināsies 6. septembrī.
Izdevums «Latvijas dizains 2020» ir izzinoša un praktiska rokasgrāmata, kuras mērķis ir palīdzēt izprast aktuālo situāciju Latvijas dizainā. Koncentrētā veidā, balstoties uz Latvijas Dizaina padomes izstrādātu dokumentu «Latvijas dizaina stratēģija 2020», izdevums atklāj dizaina nozares vīziju valstiskā kontekstā, kā arī iezīmē uzdevumus katrai no iesaistītajām auditorijām — dizaina ekosistēmas dalībniekiem laika posmā līdz 2020. gadam. Izdevuma radošajā komandā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) asociētā profesore Barbara Ābele, LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, žurnāla «Deko» redaktore Anete Piņķe un Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas speciāliste dizaina jautājumos Dzintra Purviņa. Izdevuma grafikas dizaina koncepciju izstrādāja LMA asociētā profesore un dizaina biroja «H2E» radošā direktore Ingūna Elere, izdevuma maketu sagatavoja «H2E» komanda, bet projektu vadīja LMA projektu vadītāja Vineta Kreigere. «Izdevuma mērķis ir «iztulkot» dokumentu «Dizaina stratēģija 2020» plašākai auditorijai saprotamā valodā, pārvērst informāciju viegli uztveramā un baudāmā saturā, papildinot to ar reāliem piemēriem no aktuālās situācijas Latvijas dizainā,» stāsta izdevuma redaktore Anete Piņķe, «lai arī sākotnēji bija plānots, ka izstrādei nevajadzēs vairāk par intensīvu darbu mēneša garumā, process norisinājās četras reizes ilgāk. Strādājot ik uz soļa nācās secināt — tas nav izpētīts, šie fakti nav zināmi, šādu skaitļu mums nav. Latvijas dizaina situācijas apzināšana un aktualizēšana ir milzīgs, teju neskarts darba lauks.»
Autoru komanda skaidro, ka izdevuma mērķauditorija ir plaša — no valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem, dizaineriem, uzņēmējiem un žurnālistiem līdz izglītības un pētniecības jomas pārstāvjiem, kā arī citām sabiedrības grupām, kas rada vai lieto dizainu. Nav aizmirsts arī par dizaina praktiķiem, kā arī dizaina politikas veidotājiem un ieviesējiem citās Eiropas valstīs, tādēļ izdevums būs pieejams arī angļu valodā. Kā īpaši būtisku mērķa grupu izstrādātāji akcentē valsts sektorā strādājošos. «Valsts pārvaldē ir nepieciešamas pārmaiņas, un tās veicināt var dizaina jautājumos izglītoti, pārmaiņām atvērti un elastīgi domājoši darbinieki. Ceram, ka izdevums rosinās valsts sektorā strādājošos saskatīt dizaina starpdisciplināro dabu un palīdzēs redzēt kopsakarību starp dizainu un dažādām, tostarp šķietami nesaistītām jomām. Motivēs balsot par drosmīgiem un gudriem, ar dizainu saistītiem lēmumiem, palīdzēs izprast dizaina domāšanas principus un saskatīt iespējas ar dizaina palīdzību efektīvi mazināt birokrātijuStrādājot Kultūras ministrijā, savā, arī izdevuma radošās komandas un manu darba kolēģu vārdā, uzdrošinos apgalvot, ka mēs esam stingri pārliecināti — dizainā izglītoti valsts ierēdņi ir jaudīgs resurss, kas var gan rosināt, gan īstenot pārmaiņas,» bukleta mērķus un dizaina nozīmi valsts sektorā komentē izdevuma līdzautore Dzintra Purviņa.
Tiesības uz dizainu
Izdevums sākas ar izstāžu cikla «Dizaina manifestācija» organizatoru citātu: «Saistībā ar jēdzienu dizaintiesības būtu jārosina diskusija par ikkatra tiesībām uz dizainu. Tās ir ikviena indivīda, uzņēmēja, pašvaldības un valsts tiesības uz kvalitāti vārda visplašākajā nozīmē. Tās ir tiesības lietot dizainu ikkatrā jomā — privātā vai publiskā, sadzīves vai lietišķā, jo ikvienam ir tiesības dzīvot labākā un sakārtotākā pasaulē neatkarīgi no vietas, laika, vecuma, dzimuma u. c.». Izstāžu cikls «Dizaina manifestācija» 2015. gadā tika organizēts ar mērķi demonstrēt Latvijas dizaina daudzpusību, kā arī rosināt diskusiju par dizaina nozīmi ikviena sabiedrības locekļa dzīvē, un «Latvijas dizains 2020» daudzējādā ziņā turpina gan manifestācijas, gan Radošās darbības nedēļas «radi!2014» projekta ietvarā aizsāktās idejas, gan komunikācijas veidu — skaidru, drosmīgu un pārliecinošu.
«Trīs izmantotās krāsas — balts, melns un sarkans — ir izvēlētas no Kultūras ministrijas vizuālās identitātes krāsu paletes. Mēs gribējām, lai izdevums ir vizuāli uzkrītošs, pat lecīgs, tādēļ kā dominanti noteicām magoņu sarkano krāsu. Tā kā nozīmīga izdevuma auditorijas daļa ir ministriju un pašvaldību darbinieki, izdevumu veidojām tā, lai, atrodoties ierēdnim uz galda, šis materiāls veicinātu vēlmi paņemt to rokās, izpētīti un iepazīties ar to, kas notiek Latvijas dizainā. Izmantojām Latvijā radītus burtveidolus, tekstu papildinājām ar infografikām,» ar izdevuma dizaina koncepciju iepazīstina tā autore, dizainere Ingūna Elere.
Dizaina ekosistēmas problemātika un iespējas
Izdevuma saturs ir sadalīts īsās, taču izsmeļošās nodaļās, kas secīgi iepazīstina lasītāju ar Latvijas dizaina ekosistēmas dalībniekiem un to mijiedarbību, iezīmē problemātiku, kā arī potenciālos darbības virzienus. Domājot par dažādajām lietotāju auditorijām, buklets ir strukturēts piecās tematiskās daļās: «Dizains un pārvaldība», «Dizains un uzņēmējdarbība», «Dizains un izglītība», «Dizains un sabiedrība», «Dizains dizaineriem». Izdevumā tiek kritiski kartēta aktuālā Latvijas dizaina aina, kā arī definēta stratēģiskā vīzija un iespēju potenciāls valsts mērogā, akcentējot dizaina domāšanas nozīmi visos lēmumu pieņemšanas un vadības līmeņos. Izdevuma autori skaidro, ka «dizains šodien ir stratēģiskas attīstības process, pieeja un veids, kā identificēt un risināt problēmas», kā arī akcentē nozares starpdisciplināro dabu un to, ka dizaina process var tikt izmantots ikvienā jomā. Izdevumā vairākkārt tiek lietots darbības vārds «dizainēt», radinot lasītāju pie domas, ka efektīvs dizains ir ne vien rezultāts, bet arī process.
Ievadā ir atainota SVID analīze, kas skaidro aktuālo situāciju nozarē. «Centāmies apzināt situāciju plašākā kontekstā, jo procesi nav sastinguši, tie nemitīgi mainās, turklāt ir lietas, kuras kritiski var skatīt no abām pusēm — vienlaicīgi tie ir gan ieguvumi, gan zaudējumi. Piemēram, dizaineri un dizaina zīmoli saņem prestižas starptautiskas dizaina balvas, kas ir ieguvums valstiskā mērogā, taču vienlaicīgi pietrūkst stratēģiska redzējuma un profesionālas zīmolvedības, lai šos sasniegumus jaudīgi un gudri pozicionētu valsts tēla veidošanā un pašas nozares labā,» stāsta Dzintra Purviņa. Šādas pretrunas parādās teju katrā SVID analīzes daļā, detalizēti atainojot autoru darba procesu, kā arī paskaidrojot turpmāko izdevuma satura dalījumu un nozīmīgākos pieturas punktus.
Uzrunājot primāro mērķa grupu, izdevuma pirmā nodaļa ir veltīta tēmai «Dizains un pārvaldība». Tā atklāj, kā stratēģiskais dizains var ietekmēt valsts iestāžu darbību, kā arī modelē sazobi, kas nākotnē var veidoties starp kvalitatīvi izstrādātiem pakalpojumiem un procesiem valsts institūciju un pašvaldību darbībā. Labās prakses piemēru vidū ir mobilā lietotne birokrātijas izskaušanai «Vārtos», valsts pārvaldes iestāžu vizuālā identitāte, kā arī dizaina kartēšanas process «Dizaina manifestācijas» cikla ietvaros. Lai arī pozitīvie piemēri ir motivējoši un svarīgi, iespējams, būtu vērts analizēt arī iniciatīvas, kas vāja dizaina dēļ nedarbojas atbilstoši lietotāju gaidām, tādējādi ietekmējot plašu sabiedrības daļu. Piemēram, kritiski izvērtēt Valsts Ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai interneta vietnes Latvija.lv darbības atbilstību mūsdienu lietotājcentrēta dizaina prasībām, jo bieži tieši dizaina trūkums, neatkarīgi no tā vai runa ir par neērtu krēslu, neprasmīgi izgaismotu telpu vai pavirši uzprojektētu interneta vietni, ļauj skaidrāk izprast dizaina nozīmi ikkatra lietotāja ikdienā.
Nodaļa «Dizains un uzņēmējdarbība» pamato dizainu kā virzītājspēku augstvērtīgu produktu izstrādē, ražīguma palielināšanā un efektīvā resursu izmantošanā. Labās prakses piemēru vidū ir uzņēmums «Madara», «Rīgas Krēslu fabrika», kā arī datu vizualizācijas rīks «Infogram». Īpaši akcentēts ir jautājums par starptautisko balvu nozīmi uzņēmumu un valsts reputācijas veidošanā. Tematiskā sadaļa «Dizains un izglītība» iepazīstina ar aktuālo mācību iestāžu studiju piedāvājumu, kā arī dizaina izglītības vēsturisko attīstību Latvijas teritorijā. Tiek atainota dizaina izglītības ekosistēma, kā arī skaidrots dizaina metožu lietojums izglītības jomā. Ceturtā nodaļa «Dizains un sabiedrība» ir veltīta vispārīgam dizaina un tā lietotāja mijiedarbības apskatam. Tā iepazīstina ar sabiedrības tiesībām uz dizainu, kā arī akcentē dizaineru atbildību par cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tiek analizēta cilvēku saskarsme ar dizainu ikdienā, skaidrojot, ka tā var norisināties gan produktu un pakalpojumu iegādes procesā, gan nodokļu politikas un vides aizsardzības jautājumos. Savukārt noslēdzošā nodaļa prezentē nozares redzējumu no dizaineru skatu punkta, apkopojot praktiķu viedokļus par reālām nozares vajadzībām. Katras nodaļas noslēgumā apkopoti secinājumi un definēta vīzija gan atsevišķiem dizaina ekosistēmas posmiem, gan dizaina sektoram kopumā. Vērtīga ir arī pielikuma daļa, kas apkopo interneta vietņu adreses, kurās interesenti var iepazīties ar aktuālajiem dizaina politikas jautājumiem, atbalsta programmām, dizaina atbalsta institūcijām un citu noderīgu informāciju.
Izdevuma «Latvijas dizains 2020» elektronisko versiju ir iespējams lejupielādēt Kultūras ministrijas mājaslapā, savukārt drukātā formātā latviešu un angļu valodā buklets būs pieejams rudenī. 6. septembrī norisināsies izdevuma atklāšanas pasākums, kura ietvaros tiks aizsākts diskusiju cikls, kas turpināsies arī Radošās darbības nedēļā «radi!2017» oktobrī. Pasākumu laikā tiks aizvadītas diskusijas par aktuālajiem procesiem dizainā un citās jomās, kā arī sarunas ar izdevuma autoriem klātienē.«Pieņemu, ka atsevišķas izdevuma nodaļas var raisīt diskusijas, būs arī oponenti ar alternatīvu redzējumu un saviem priekšlikumiem. Ja nebūs vienaldzīgo, tad būs trāpīts mērķī! Jo dizaina lietotāju iesaiste — līdzi domāšana, diskusija, jēgpilna strādāšana kopīgu mērķu labā un ikviena sabiedrības iedzīvotāja labbūtībai ilgtermiņā — ir virsuzdevums. Mēs, izdevuma veidotāji, esam atvērti kritiskai, padziļinātai sarunai ar izdevuma lasītājiem,» apliecina Dzintra Purviņa.
Teksts:
Jeļena Solovjova
Dizaina domātāja, lektore un publikāciju autore
www.fold.lv