17. novembrī svinīgi tika atklāta VEF Kultūras pils - pirmais objekts, kas atjaunots un labiekārtots Rīgas revitalizācijas programmas ietvaros. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa visaptverošos rekonstrukcijas darbos ieguldīti gan ES fondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums – kopumā 7 miljonu eiro apmērā - gan Rīgas pašvaldības un tās piesaistītais finansējums – 5,1 miljoni eiro.
„Tuvojoties Latvijas simtgadei, esam ieguvuši vēl vienu sakoptu, greznu, vēsturiskā stilā ieturētu ēku, kas ir gatava atjaunotajās un labiekārtotajās mājās uzņemt savus 44 amatiermākslas kolektīvus. Starp VEF kultūras pils – šī Latvijā lielākā kultūras centra kolektīviem ir izcilākie Latvijas kori un deju kolektīvi, kā arī bērnu kolektīvi. Tādēļ patiess prieks, ka atjaunotā mēģinājumu vide būs viņiem labs atbalsts, gatavojoties Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkiem. Tāpat VEF Kultūras pils ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ēkas revitalizācija ir svarīga gan Rīgas, gan Latvijas mērogā. Šī ēka kalpo arī kā tūrisma objekts, jo tajā izvietots ļoti interesants muzejs, kur izdzīvojams stāsts par VEF izaugsmi, tam no mazas darbnīcas ar dažiem strādniekiem izaugot par milzīgu uzņēmumu ar daudzām filiālēm. Nenoliedzami VEF Kultūras pils uzspodrinātā seja uzlabo arī tās piegulošās teritorijas ainavu,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Īstenoto darbu ietvaros labiekārtota VEF Kultūras pils ārējā teritorija, t.sk. sakārtotas inženierkomunikācijas, inženierbūves un apgaismojuma risinājumi, kā arī atjaunota ēkas ārējā fasāde. Veikti arī būtiski iekštelpu interjera, sienu un griestu restaurācijas darbi, skatuves un skaņu ierakstu studijas uzlabošanas darbi, kā arī sakārtotas ēkas iekšējās inženierkomunikācijas. Uzlabots darbnīcu aprīkojums, veikti telpu apkures, ventilācijas, aukstumpiegādes un vēdināšanas vadības sistēmas uzlabojumi, lai nodrošinātu ērtus un patīkamus apstākļus radošo amatieru kolektīvu ikdienas darbam.
Teikas un arī attālāku Rīgas galvaspilsētas rajonu iedzīvotāji saņems modernu, mūsdienīgām prasībām atbilstošu kultūras pili: tās iemītnieki – kopumā 44 visas vecuma grupas pārstāvošu dejas, koru, vokālo ansambļu, teātra, tēlotājmākslas, instrumentālie u.c. amatierkolektīvi – varēs darboties izremontētās un ērtās telpās, organizēt vairāk un lielāka mēroga pasākumu, piesaistot to cienītājus ne vien pašai pilij, bet arī tās tuvumā esošajām kafejnīcām un veikaliem. Vienlaikus atjaunotā VEF Kultūras pils būs arī tūristu un investīciju piesaistes objekts – uzlabotā pilsētvide kalpos par magnētu sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai un būs paraugs citu Latvijas galvaspilsētas revitalizējamo teritoriju sakārtošanai.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) programmas Rīgas revitalizācija mērķis ir sniegt atbalstu galvaspilsētas degradēto teritoriju revitalizēšanai, veicot sabiedrisku, kultūras, sporta un inženierinfrastruktūras objektu izveidi un pārbūvi, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Kopējais ERAF finansējums programmā ir 80 382 791 eiro, no tā VEF Kultūras pils atjaunošanā ieguldīti 4 250 000 eiro un 750 000 eiro valsts budžeta līdzfinansējuma. Tāpat ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai un klimata pārmaiņu nodrošināšanai ieguldīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētie Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļi 2 000 000 eiro apmērā.
VEF Kultūras pils celta 1951.-1960. gadā pēc arhitekta Nikolaja Semencova projekta. Ēka ir nozīmīgs sava laikmeta arhitektūras paraugs, kas atspoguļo gan attiecīgam laikam raksturīgo ēku tipoloģiju, gan arhitektoniski - mākslinieciskās kvalitātes. Ēka ir monumentāla, visu galveno gala fasādi aizņem varens portiks. Masīvais ēkas apjoms izceļas ielas ainavā un ir svarīgs pilsētbūvniecisks akcents Brīvības gatves un Ropažu ielas stūrī. Fasāžu apdarē klasicisma formas lietotas gandrīz tīrā veidā – galvenās fasādes kompozīcija simetriska, logailas kārtotas ritmiski, simetriski viena virs otras; ēku vainago masīva profilēta dzega ar modiljoniem, galvenās fasādes portiku veido iespaidīgas kompozītordera kolonnas. Fasādēs galvenie apjoma akcenti ir sānu rotondas un ieejas portiks.
VEF kultūras pils ēka arī pēc atjaunošanas ir saglabājusi autentisko būvapjomu, fasāžu apdari, arhitektonisko kompozīciju un būvdetaļas. 2009. gadā tā iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
VEF kultūras pilī saglabājies arī oriģinālais plānojums un interjeri. Arhitekta N. Semencova projektētās ēkas interjers veidots 20. gs. 50. gados – 60. gadu sākumam raksturīgajās padomju eklektisma formās, klasicisma arhitektūras principus apvienojot ar stilizētu etnogrāfisku ornamentu interjera dekoratīvajā apdarē. VEF Kultūras pils interjeru dekoratīvā apdare vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) sniedz priekšstatu par eklektisma interjeru mākslu Latvijā 20. gs. 50. – 60. gados un to vērtību apliecina valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss.
Vestibilā klasicismam raksturīgo telpas dalījumu ar kolonnām, 3 arkveida ieejas un pie gala sienas simetriski izvietoto uzeju uz telpu aptverošo galeriju 2. stāva līmenī papildina grezna griestu apdare, kurā izmantots auseklīša motīvs. Stilizēts tautas ornaments -jumis, saulītes motīvs - rotā arī Lielās zāles interjeru – balkona apmali, griestu rozeti, skatuves muti un zāles krāšņāko akcentu, kas ir griestu lustra. Klasicisma arhitektoniskās formās veidoto rotondu dekoratīvās apdares galvenie elementi ir logu vitrāžas 2. stāva līmenī un kupolveida griesti ar virsgaismu (3. stāvā). Arī Kamerzālē (Sarkanā zāle) izmantots telpas dalījums ar kolonnām; interjera būtiskākie akcenti ir astoņskaldņu kolonnas ar kapiteļiem, kurus rotā dekoratīvi krāsots plastisks ornaments, un ģeometriskās formās veidoti apgaismes ķermeņi. Oriģinālie apgaismes ķermeņi saglabājušies arī pārējās ēkas telpās.
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv