Atzīmējot ceturto pastāvēšanas gadu, literatūras un filozofijas interneta žurnāls Punctum Rīgā no 22. līdz 31. maijam rīkos otro „Punctum festivālu”. Daudzveidīgā kultūras programma iepazīstinās ar latviešu un ārvalstu literatūras aktualitātēm, kā arī rosinās refleksiju par dzejas un prozas procesu mūsdienu Latvijā.
Žurnāls Punctum maija nogalē aicina uz sešiem literāriem pasākumiem, kuros piedalīsies dzejnieki, prozaiķi un teorētiķi no Latvijas un ārvalstīm. Šogad festivāls veltīts atmiņu motīvam – gan kā literāram paņēmienam (diskusija „Autobiogrāfiski motīvi jaunākajā literatūrā”), gan kā valodas nosacījumam (dzejas vakars „Valoda kā mākonis”), gan plašākā politikas kontekstā (eseju lasījumi „Atmiņu politika kultūrā”). Par savām un svešām atmiņām darbus veidojuši dzejas vakara „Neaizmirstamie” un prozas pasākuma „Atmiņas zem ābelēm” autori. Savukārt amerikāņu rakstniecei Lidijai Deivisai (Lydia Davis) veltīto lasījumu „Gandrīz bez atmiņas” dalībnieki piedāvās savus jaundarbus un tulkojumus. Festivāla autori šogad aicināti apspēlēt atmiņu tēmu gan kā personīgās vēstures vērojumu, gan kā kolektīvās pieredzes atspulgu.
Atbalstītāji un partneri: Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā, Rixwell Hotels, Lux Express, Gētes institūts Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Gutenbergs Druka.
Festivāla programma
Diskusija „Autobiogrāfiski motīvi jaunākajā literatūrā”
Laiks: 22. maijs. 18.30. Otrdiena
Vieta: Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas iela 30
Literatūrkritiķe, teorētiķe Ilva Skulte sarunā ar literātiem Jāni Joņevu, Annu Auziņu, Dainu Tabūnu un Rihardu Bargo centīsies noskaidrot, cik liela nozīme jaunākās literatūras radīšanā ir autoru personiskajām atmiņām un pieredzei. Kāpēc pirmās grāmatas nereti ir autobiogrāfiskas? Vai mūsdienu Latvijas literatūrā dominē autobiogrāfiski motīvi? Kādas ir rakstnieku darba metodes, integrējot savas atmiņas literatūrā?
Dzejas vakars „Valoda kā mākonis”
Laiks: 24. maijs. 18.30. Ceturtdiena
Vieta: Gētes institūts Rīgā, Torņa iela 1
Pēc Otrā pasaules kara Eiropas literatūra saskaras ar būtisku problēmu, kuras dažādie risinājumi nosaka tās turpmāko attīstību, – nesenā pagātne glabā notikumus, kuru atcerēšanos un izvērtēšanu apgrūtina to neizsakāmi traģiskais raksturs. Divi no ievērojamākajiem 20. gadsimta otrās puses dzejniekiem – Pauls Cēlans (Paul Celan) un Ingeborga Bahmane (Ingeborg Bachmann) – savu daiļradi veltījuši tam, lai vācu valodā meklētu jaunus veidus, kā liecināt par notikušo. Tā ir bezkompromisa valoda, kura nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās. Pasākumā ar atdzejojumiem uzstāsies Artis Ostups un Jana Vērdiņa.
Dzejas vakars „Neaizmirstamie” un Sabīnes Moores koncerts
Laiks: 26. maijs. 19.00. Koncerts – 21.00. Sestdiena
Vieta: Hāgenskalna komūna, Nometņu iela 49
Pēdējo divu gadu laikā latviešu literatūrā ienākusi spēcīga jauno dzejnieku paaudze, kas būtiski atšķiras no iepriekšējās. Žurnāla Punctum atklātie dzejnieki Lauris Veips, Lote Vilma Vītiņa, Anna Belkovska, Ingmārs Freimanis un Marija Luīze Meļķe atsvešinātu skatījumu uz realitāti nomainījuši pret izteikti personisku un ironisku vēstījumu, būtiski atsvaidzinot latviešu dzejas procesu. Pasākuma mērķis ir sapulcināt šos autorus vienuviet, parādot kopīgo un atšķirīgo un ļaujot auditorijai iepazīt latviešu dzejas potenciālo nākotni. Vadītājs: Aivars Madris.
Eseju lasījumi „Atmiņu politika kultūrā”
Laiks: 28. maijs. 18.30. Pirmdiena
Vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Rīga, Marijas iela 13/3
Eseju lasījumu „Atmiņu politika kultūrā” mērķis ir interpretēt mūsdienu Latvijas atmiņu politiku un veidus, kā tā izpaužas literatūrā un citās kultūras formās. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz vairākiem ar pagātnes attēlojumu saistītiem jautājumiem. Kas tiek iekļauts un kas izslēgts vēstures reprezentācijā, un kādi ir šo procesu motīvi? Kādas vēstures reprezentācijas formas ir aktuālas šeit un tagad, un ko tās liecina par mums kā sabiedrību? Kādas pagātnes traumas ietekmē tagadni, un ko ar tām iesākt? Eseju autori Anda Baklāne, Lelde Arnicāne, Benedikts Kalnačs un Toms Ķencis izvēlējušies atšķirīgas kultūras parādības, kuras skatīt atmiņu politikas aspektā. Vadītājs: Artis Ostups.
Lidijai Devisai veltīts dzejprozas vakars „Gandrīz bez atmiņas”
Laiks: 29. maijs. 19.00. Otrdiena
Vieta: kafejnīca – grāmatnīca „Bolderāja”, Avotu iela 29
Amerikāņu rakstnieces, Bukera balvas laureātes Lidijas Deivisas īsproza un dzejproza ir neatkārtojama savā lakonismā un asredzīgā ikdienas vērojumā. Lai iepazīstinātu ar viņas oriģinālo rokrakstu, kā arī veicinātu dzejprozas žanra „izplatību”, aicinājām četrus Lidijas Deivisas daiļrades cienītājus, literātus Andri Kuprišu, Lauri Veipu, Krišjāni Zeļģi un Rūdolfu Milliņu radīt jaundarbus, iedvesmojoties no viņas tekstiem, kā arī pasākumā nolasīt rakstnieces īsprozas tulkojumus. Vadītāja: Laura Brokāne.
Prozas lasījumi „Atmiņas zem ābelēm”
Laiks: 31. maijs. 19.00. Ceturtdiena
Vieta: Eduarda Smiļģa Teātra muzeja dārzs, Eduarda Smiļģa iela 37–39
Īsprozas autori aicināti savos stāstos apspēlēt atmiņu tēmu – gan kā personīgās vēstures vērojumu un refleksiju, gan kolektīvās pieredzes atspulgu. Ik gadu rīkojot īsprozai veltītu pasākumu, plānots veicināt šī pieklusušā žanra attīstību, rosinot jaunu oriģināldarbu un tulkojumu tapšanu, bagātinot Latvijas literatūras ainu. Pasākumā piedalīsies Latvijas un ārvalstu autori – Māris Bērziņš, Rasa Jansone, Ostins Smits (Austin Smith, ASV), Jāks Jērīts (Jaak Jõerüüt, Igaunija) un Aleksandra Fominaite (Aleksandra Fominaitė, Lietuva). Tulkojumus latviešu valodā lasīs Ieva Lešinska, Guntars Godiņš un Indra Brūvere. Visi nolasītie stāsti un tulkojumi jūnijā tiks publicēti žurnālā Punctum. Vadītāja: Santa Remere.