Līdz 2018. gada 1. oktobrim ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiek aicināts pieteikties dalībai zinātniskajā konferencē “Kultūras Krustpunkti”, kas norisināsies no 1. līdz 3. novembrim, un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs.
Šogad konference veltīta Latvijas simtgadei, tās mērķis ir komunicēt teorētiskus un empīriskus pētījumus par svētku un jubileju svinēšanas kultūras kontekstu, analizēt šo fenomenu izpausmes dažādos mākslas veidos, kā arī rekonstruēt un pieredzēt ar tiem saistītas sajūtas un maņas. Uzmanības lokā būs arī Latvijas simtgades svinību daudzveidīgās izpausmes un to vērtējumi. Svētku atmosfērā tiks atzīmēta arī zinātniskās pētniecības tradīciju Latvijas Kultūras akadēmijā aizsācēja, LKA pirmā rektora, Pētera Laķa 66. dzimšanas diena.
Ceturtdien, 1. novembrī, Latvijas valsts dzimšanas mēneša pirmajā dienā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Ludzas ielā 24, notiks konferences plenārsēde. Tā būs veltīta svētku svinēšanas tradicionālajām un inovatīvajām praksēm kultūrā. Īpašu uzmanību pievērsīsim dzimšanas dienu, arī dažādu gadadienu svinību performatīvajām izpausmēm dažādos laiktelpas punktos. Plenārsēdē savā pētnieciskās un profesionālās darbības pieredzē dalīsies Latvijas un ārvalstu eksperti, atsedzot dzimšanas dienu un citu svētku svinēšanas daudzveidīgās emocionālās, vērtību, simboliskās un rituālās izpausmes.
Piektdien, 2. novembrī norisināsies konferences sekciju darbs, ikviens kultūras un mākslas fenomenu pētniecībā ieinteresētais tiks aicināts pieteikties dalībai konferencē “Kultūras Krustpunkti” un dalīties savu pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos tādās jomās kā: folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras antropoloģija; kultūras un mākslas socioloģija, kultūrpolitika; kultūras komunikācija medijos; kultūras mantojums un atmiņu institūcijas; radošās industrijas un kultūras menedžments; audiovizuālā un skatuves (teātris, deja un mūzika) māksla; vizuālā māksla; kultūru saskarsme, starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā; literatūra un tulkošana.
Konferences noslēgumā, 3. novembrī, LKA Teātra mājā “Zirgu pasts” notiks simpozijs “Pats par savu naudu dzēru… Apreibināšanās fenomens Latvijas kultūrā” – atraktīvs zinātniski māksliniecisks pasākums, kas ietvers referātus, mākslinieciskus priekšnesumus un performances, kā arī diskusijas. Simpozijā ar referātiem uzstāsies Iveta Tāle, Raimonds Briedis, Ineta Lipša, Ilze Jansone, Aivars Eipurs, Vents Sīlis, Jānis Joņevs un citi pētnieki un kultūras jomas pārstāvji, aplūkojot reibšanas un reibuma motīvus latviešu literatūrā, kino, teātrī, folklorā, politikā, reliģijā, vizuālajā mākslā un citās sfērās.
Lai pieteiktos dalībai konferencē, aizpildītu konferences pieteikuma veidlapu sūtīt līdz 2018. gada 1. oktobrim uz e-pastu zpc@lka.edu.lv ar norādi “Pieteikums konferencei Kultūras Krustpunkti". Lūdzam konferences publicitātes nodrošināšanai pievienot savu fotoattēlu. Referāta kopsavilkumu paredzēts publicēt izdevumā “Starptautiska zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti 2018”. Konferences tēžu krājums / programma”. Prezentācijai atvēlētas 20 minūtes (t.sk. jautājumi). Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteiktie un programmā iekļautie referāti tiks recenzēti, sekciju skaits un saturs var mainīties atbilstoši iesūtīto referātu tēmu un kopsavilkumu saturam.
Pēc konferences aicinām iesūtīt rakstus recenzētam zinātnisko rakstu krājumam “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi” (piešķirts ISSN kods) un/vai “Culture Crossroads” (indeksēts EBSCO un ULRICH’S datubāzēs, www.culturecrossroads.lv).
Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra uzdevums ir veicināt humanitāro un sociālo zinātņu attīstību un veikt starptautiski aktuālu un Latvijai nozīmīgu jautājumu izpēti kultūras un mākslas jomā. Saskaņā ar šo misiju Zinātniskās pētniecības centrs organizē ikgadēju zinātnisku konferenci "Kultūras Krustpunkti". 2018. gadā notiks divpadsmitā "Kultūras Krustpunktu" konference.
Jau tradicionāli “Kultūras Krustpunktu” konferencē tiek prezentēti starpdisciplināri pētījumi par aktuālām tēmām un problēmām kultūras un mākslas jomā, akcentētas nozares inovācijas, kā arī atzīmētas nozīmīgas radošo personību dzīves jubilejas.
Sekciju ieteicamās, bet ne ierobežojošās tēmas:
Folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras antropoloģija
Sekcijas pamattēma: Tradīcija un identitāte mūsdienās; jaunas pieejas to pētniecības laukā.
Rosinām dalīties ar pētījumos gūtajām atziņām par tradīcijas ilgtspēju un ietekmi uz identitāti mūsdienās. Aicinām diskutēt par lokalitātes / nacionalitātes simboliskajām izpausmēm, komunicējot kultūras mantojumu dažādos mākslas, svētku un ikdienas dzīves kontekstos.
Sagaidāmas refleksijas par pētnieciskā fokusa maiņas, metodoloģiskās un tehnoloģiskās dažādības aspektiem, kas iezīmējas datu ieguves, apstrādes un pētniecisko rezultātu komunikācijas procesos 21. gadsimta folkloristikas, etnoloģijas, arheoloģijas un kultūrantropoloģijas zinātnēs.
Kultūras un mākslas socioloģija, kultūrpolitika, kultūras komunikācija medijos
Sekcijas pamattēma: Kultūras un mākslas izpausmes un transformācijas globālajā vidē, starpdisciplināri kultūras un mākslas notikumi, mākslinieciski augstvērtīga un populārās kultūras piedāvājuma izpausmes, kultūras līdzdalības formas, kultūras un mākslas “dzīve” medijos un digitālajā vidē, svinēšanas paradumi dažādās sociāli-demogrāfiskās grupās un kopienās, kultūras un mākslas pētniecības pieeju attīstība un daudzveidība; pētījumos un pierādījumos balstīta kultūrpolitika.
Kultūras un mākslas vieta sabiedrībā, politikā un medijos vienmēr ir bijusi kompleksa, daudznozīmīga un ambivalenta. Aicinām dažādu jomu (kultūras, socioloģijas, politoloģijas, tiesību, komunikācijas) pētniekus piedāvāt savu pētījumu rezultātus par kultūras un mākslinieciskās jaunrades procesiem sabiedrībā; to specifiku dažādās kopienās un sociālās grupās, par kultūras un mākslas notikumu rezonansi medijos; par kultūras finansējuma sadalījumu, kultūras pieejamību un auditorijas apmierinātību ar pastāvošo kultūras piedāvājumu; kā arī kultūras nozares problēmu atspoguļojumu politikā un citām tēmām.
Kultūras mantojums un atmiņas institūcijas
Sekcijas pamattēma: kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas prakses mūsdienu mainīgā vidē, izaicinājumi atmiņas institūciju darbā 21. gadsimtā, kopienu un sabiedrības nozīme un iesaiste mantojuma pārvaldībā.
Aicinām pieteikties kultūras mantojuma iestāžu pārstāvjus, praktiķus un mantojuma nozares pētniekus, lai dalītos pieredzē un pētījumos par kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas aktuālajām praksēm, pieredzēm, inovācijām Latvijā un pasaulē, kultūras mantojuma konceptualizāciju, teorētisko attīstību un izpratni, kā arī kopienu un vietējo iedzīvotāju iesaisti mantojuma vērtības noteikšanā, izmantošanā, komunikācijā.
Īpaši gaidīsim atmiņas institūciju pārstāvjus un pētniekus dalīties ar izaicinājumiem, ar ko atmiņas institūcijas saskaras 21. gadsimtā, un labās prakses piemēriem, kā šiem izaicinājumiem iespējams rast risinājumus. Aicinām runāt arī par mantojuma komunikācijas aspektiem, tostarp darbu ar sabiedrību, auditoriju, kopienām, kā arī mantojuma digitalizāciju un tehnoloģiju izmantošanu.
RADOŠĀS INDUSTRIJAS UN KULTŪRAS MENEDŽMENTS
Sekcijas pamattēma: Radošo industriju aktualitātes, kultūras menedžmenta nozīme un izaicinājumi, kultūras organizāciju darbība, radošās uzņēmējdarbības perspektīvas.
Aicinām pieteikties humanitāro un sociālo zinātņu pētniekus un praktiķus radošo industriju un kultūras menedžmenta jomā, lai dalītos savos atklājumos, novērojumos un atziņās par mūsdienu kultūras organizāciju izaicinājumiem, līderības, sadarbības, konfliktu risināšanas, cilvēkresursu, stratēģiskā menedžmenta jautājumiem, finanšu menedžmenta, mārketinga un auditorijas piesaistes iespējām, tehnoloģiju izmantošanas praksi nozarē, kultūras pasākumu problemātiku, festivālu menedžmentu un kultūras iniciatīvu nozīmi vides ilgtspējas nodrošināšanā.
Piedalīties aicināti jebkuras nozares pārstāvji, kam aktuālas diskusijas par zināšanu sabiedrību, atvērto ekonomiku, biznesa modeļiem, kas ietver dalīšanos ar resursiem un sociāli atbildīgu uzņēmumu veidošanu. Radošo industriju un kultūras menedžmenta sekcijas mērķis ir veicināt starpsektoru dialogu un sekmēt radošo industriju pētniecības aktualitāti.
audiovizuālā un Skatuves māksla
Sekcijas pamattēma: Audiovizuālās un skatuves mākslas kritika, tās žanri, stili, tendences un rezonanse sabiedrībā, mākslas kritikas ētikas jautājumi un funkcijas.
Kino un teātra zinātnes pētniecībā šogad aicinām pievērsties kritikas tēmai, analizējot, raksturojot un konstatējot kritiķu rokrakstus, kritikas tendences dažādos laika posmos, kritikas rezonansi ar radīto darbu autoriem un sabiedrību, teātra un kino kritikas paralelitāti ar citu mākslas jomu analīzi. Dažādos laika posmos mākslas darbu kritikai ir bijusi atšķirīga loma, kurā bijusi nozīme mediju formai, informācijas pieejamībai, kritiķim kā personībai, veidojot analītisko telpu ap kino un teātra mākslas radītajiem darbiem. Aicinām arī iztēloties mākslas kritikas nākotni un reflektēt par to, kāds ir pašas audiovizuālās un skatuves mākslas kritiskā diskursa potenciāls un tā nozīme Latvijā un pasaulē?
KULTŪRU SASKARSME, Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā
Sekcijas pamattēma: Kultūru saskarsme izglītībā, kultūrā, diplomātijā, radošajās industrijās; kultūra valodā, valoda kultūrā.
Aicinām dažādu jomu pētniekus un praktiķus dalīties ar oriģinālu pētījumu rezultātiem un atziņām par kultūru saskarsmes problemātiku, tās pētniecību dažādos aspektos, par kultūru saskarsmes risinājumiem un to nozīmi veiksmīgā sadarbības organizēšanā. Piedalīties aicināti arī pētnieki, kuri starpdisciplināri pēta valodas, kultūras un radošuma attiecības un mijiedarbību. Aicinām diskutēt arī par citām starpkultūru komunikācijai nozīmīgām un aktuālām tēmām.
vizuālā māksla
Sekcijas pamattēma: Svētku koncepcijas un konteksti vizuālajā mākslā
(Citi varianti: Māksla ir grūta svētki. (vai) Mākslinieks svētku koncepcijās un kontekstos.)
Vizuālās mākslas sekcijā aicinām piedalīties vizuālās mākslas pētniekus un praktiķus, lai reflektētu par vizuālo mākslu dažādos laika posmos, kas bieži ir klātesoša dažādu svētku norisēs. Aicinām diskutēt par mākslas un mākslinieka lomu svētku svinēšanas procesā, akcentējot arī mākslinieka attiecībām ar varu. Mudinām izvērtēt mākslinieka izteiksmes brīvības robežas, kā arī atklāt svētku tēmas variācijas mākslas darba saturā.
Literatūra un tulkošana
Sekcijas pamattēma: literārais teksts, tā uztvere un interpretācija atšķirīgos kontekstos, literatūras funkciju maiņa un izmantojums mūsdienu pasaulē.
Aicinām dažādu nozaru pētniekus palūkoties uz literārajiem tekstiem, to uztveri un interpretācijām atšķirīgās kultūrās, laikmetos un dažādās valodās; daiļliteratūras saskarsmi ar dažādām mākslām, rituālajām praksēm un ikdienas situācijām; daiļliteratūras funkciju paplašināšanos, literatūras vietu un transformācijas kultūras atmiņā, mūsdienu mākslās un to menedžmentā.
Papildu informācija:
Aija Lūse,
Latvijas Kultūras akadēmija
Konferences “Kultūras Krustpunkti XII” koordinatore,
Tel. 67114807, 29107218
aija.luse@lka.edu.lv; zpc@lka.edu.lv