Ceturtdien, 6. februārī, Francijas galvaspilsētā Parīzē sākas pirmās Baltijas filmu dienas, kuru ietvaros tiks demonstrētas jaunākās filmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – sešas pilnmetrāžas filmas un trīs īsfilmu programmas.
Sadarbojoties Baltijas valstu vēstniecībām Francijā un visu trīs valstu nacionālajām kinoinstitūcijām, Francijas galvaspilsētā tiek dibināts jauns festivāls CinéBaltique – Baltijas filmu dienas, kas šogad no 6. februāra līdz 9. februārim notiks Parīzes kinoteātrī L'Arlequin, piedāvājot Parīzes publikai iespēju atklāt drosmīgu un inovatīvu filmu izlasi, kas apliecina Baltijas kinoindustrijas vitalitāti un oriģinalitāti. Programmai atlasītas kopumā 25 filmas, no tām sešas pilnmetrāžas filmas, pa divām no katras valsts. Pilnmetrāžas filmu programmā Latviju pārstāv režisora Jura Kursieša jaunākā spēlfilma Cildenie (2024) un leģendārais zelta klasikas darbs, Rolanda Kalniņa Četri balti krekli (1967), kura seansā paredzēti kinozinātnieces un Nacionālā Kino centra vadītājas Ditas Rietumas ievadvārdi.
Trijās īsfilmu programmās Parīzes kinoskatītājiem tiks piedāvātas 19 filmas, Latviju pārstāv sešas īsfilmas. Trīs no tām ir animācijas filmas, tādējādi apliecinot spēcīgo Latvijas autoru profesionalitāti šajā mākslas veidā, – programmā iekļauta Edmunda Jansona filma Brīvais nobrauciens / Freeride in C (2024), ar kuras palīdzību autors aizstāvēja doktora disertāciju; Zanes Oborenko smilšu animācija Kafka. Iemīlējies (2024), kas nupat saņēmusi Lielo Kristapu par labāko animācijas mākslinieka darbu, un Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes Lindas Stūres Beigu beigas (2023). Latvijas izlasē ir arī divas spēles īsfilmas – režisora Armanda Zača Resistance is Futile (2023) un režisora Roberta Vanaga Ziemeļpols (2024) – un viena dokumentālā īsfilma, režisores Renātes Saulītes Ksenija (2023).