2019.gada 10.janvārī Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) izsludina šī gada pieteikumu pieņemšanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Ikviens aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 2019.gadā pieteikumus LNKC iespējams iesniegt līdz 28.jūnijam.
Pieteikumus izvērtēs Nemateriālā kultūras mantojuma padome, pieaicinot ekspertus. Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu izveidot paredz 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Tas ir regulējums, ar kura palīdzību mērķtiecīgi tiek veidota nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai nepieciešamā vide un apstākļi. Informācija par pieteikuma sagatavošanu pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.
Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere uzsver: “Nemateriālais kultūras mantojums ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa, bet svarīgi to pamanīt un izcelt. Paldies tiem, kuri to jau izdarījuši un padarījuši šīs vērtības redzamas arī citiem Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā! Tā kā pieteikuma sagatavošana ir darbietilpīgs process, atgādinu, ka ir iespējams izmantot Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu – kārtējais projektu iesniegšanas termiņš ir šī gada 25.janvāris.”
Šobrīd Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 14 vērtības.
2018.gadā iekļaušanai sarakstā apstiprinātas astoņas vērtības: Gaujas plostnieku amata prasmes (pieteicējs biedrība “Gaujas plostnieki”), Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē (pieteicējs Valkas novada dome), Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”), Caurspēlējamās cītaras spēle (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”), Knipelēšanas prasme (pieteicējs Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”), Lībiešu kultūrtelpa (pieteicējs biedrība Līvõ kultūr sidām), Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (pieteicējs Rucavas novada dome), Upītes kultūrtelpa (pieteicējs biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”).
Savukārt 2017.gadā Nemateriālā kultūras mantojuma padome sadarbībā ar ekspertiem sarakstam izvirzīja sešus elementus: Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (pieteicējs Balvu novada pašvaldība); Dziedāšana ar pusbalsu (pieteicējs Balvu novada pašvaldība); Latgales mazo bundziņu - bubyna spēles tradīcija (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”); Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (pieteicējs biedrība “Skaņumāja”); Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos (pieteicējs Daugavpils novada pašvaldība) un Siguldas spieķa darināšanas prasme (pieteicējs Siguldas novada pašvaldība).
Informāciju sagatavoja:
Linda Ertmane
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
67228985, 29181396
linda.ertmane@lnkc.gov.lv
www.lnkc.gov.lv