2017. gada 8.jūnijā Saeima trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus Muzeju likumā. Grozījumu mērķis ir pilnveidot nozares normatīvo regulējumu, ietverot tajā nacionālajā un starptautiskajā muzeju darbībā īstenotās atziņas, kā arī novērst Latvijas muzeju praksē konstatētās nepilnības. Grozījumi spēkā stāsies 2018.gada 1.janvārī.
Pēdējos gados starptautiskās organizācijas ir akceptējušas vairākus nozīmīgus dokumentus – UNESCO „Ieteikumi par muzeju un kolekciju, to daudzveidības un lomas sabiedrībā aizsardzību un veicināšanu”, Starptautisko standatu (ISO 18461) „Starptautiskā muzeju statistika”. Latvijas muzeji jau sen nav izolēti no pasaules norisēm, tāpēc muzeja jēdziena definējums Muzeju likuma 7.pantā veidots analogs Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) muzeju definīcijai un atšķirībā no līdzšinējās redakcijas uzsver, ka līdztekus kultūras mantojuma pētniecībai un sabiedrības izglītošanai, vienlīdz svarīgs muzeja mērķis ir emocionāla baudījuma sniegšana sabiedrībai. Muzeju definīcijā tiek akcentēts, ka muzeja darbība, īstenojot tā pamatfunkcijas, nevar būt vērsta uz peļņas gūšanu.
Likuma 7.pants ir papildināts ar trešo daļu, kas definē muzeja misijas jēdzienu: „Muzeja pamatfunkcijas tiek īstenotas atbilstoši muzeja misijai – muzeja darbības vispārīgajam mērķim, kas ietver muzeja nepieciešamības pamatojumu un informāciju par muzeja profilu jeb muzeja specializāciju, ko nosaka muzeja krājuma saistība ar noteiktu zinātņu nozari vai darbības sfēru, kā arī muzeja darbības aptverto laika posmu, teritoriju un mērķauditoriju.” Muzeju praksē misijas definēšanai ir būtiska nozīme – tajā tiek pamatota muzeja nepieciešamība, atklāta muzeja individualitāte; misijas formulējums ir atskaites punkts ikvienas muzeja darbības analīzei un novērtējumam.
Muzeju likums papildināts ar 12.¹pantu, kas nosaka, ka akreditēts muzejs ir tiesīgs iegūt reģionāla muzeja statusu, nosakot kritērijus, šāda statusa iegūšanai. Papildinājums likumam ir arī 13.¹pants par Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu kā valsts informācijas sistēmu. Savukārt likumam pievienotais 16.pants, nosaka, ka līdztekus muzejiem eksistē arī tādi kultūras mantojuma objekti, kas veic atsevišķas muzeja pamatfunkcijas, t.i., krātuves, kolekcijas, ekspozīcijas, izstādes, pētniecības centri, zinātnes centri, piemiņas vietas un tamlīdzīgi objekti. Informāciju par tiem turpmāk varēs iekļaut reģistrā, ko administrēs Kultūras ministrija, tādējādi sekmējot kultūras mantojuma plašāku atpazīstamību.
Muzeju likuma 10.pants tiek papildināts ar 7.punktu, kurā noteiktas muzeja tiesības veikt sainmniecisko darbību, tai skaitā suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību, ja tā ir nepieciešama muzeja pamatfunkciju un darbības veicināšanai.
Grozījumi skar arī Latvijas Muzeju padomes sastāvu un šīs konsultatīvās institūcijas kompetenci. Turpmāk uz nevalstiskā sektora pārstāvēšanu Latvijas Muzeju padomē varēs pretendēt ne tikai Latvijas Muzeju biedrības, bet jebkura ar muzeju profesionālo darbību saistīta nevalstiskā organizācija. Latvijas Muzeju padomes sastāvs tiek papildināts arī ar Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas deleģētu pārstāvi. Likums paredz paplašināt to jautājumu loku, par ko padome sniegs atzinumus. Tie būs saistīti ar reģionālā muzeja statusu un Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas darbību un attīstību.
Redakcionālas izmaiņas ir skārušas Muzeju likuma 9.pantu, kas nosaka muzeju akreditācijas un reģistrācijas kārtību. Būtiskākais paildinājums – kā muzeja akreditēšanas kritērijs turpmāk būs arī ekspozīciju un izstāžu atbilstība muzeja misijai.
Latvijas Muzeju likums tika izstrādāts un pieņemts Saeimā 1997.gadā. Tā mērķis ir nodrošināt muzeju darbību un sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Muzejs attiecas uz publiskajiem muzejiem (akreditētajiem valsts,pašvaldības un autonomajiem muzejiem), kā arī akreditētajiem privātajiem muzejiem.
Papildu informācijai:
Jānis Garjāns,
Kultūras ministrijas
Kultūrpolitikas departamenta
Muzeju nodaļas vadītājs
T. 67330301
E. Janis.Garjans@km.gov.lv