Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē, Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu. Likuma mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis Padomju Savienība un Vācija prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos.
Likumprojekta sākotnējo redakciju izstrādāja Latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene" un tā izskatīšana tika uzsākta 13 Saeimas sasaukuma laikā kā deputātu iniciatīva. Likumprojekta redakcija tika būtiski precizēta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā sadarbībā ar Tukuma novada pašvaldību, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un nozares ekspertiem.
Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē, un Lestene bija šo kauju centrā, kad okupētājvalstis kaujās pirmo reizi sūtīja latviešu vienības vienu pret otru – brāli pret brāli, ar lielu latviešu dzīvā spēka zaudējumiem. Lestenes baznīca ar unikālu kultūrvēsturisku nozīmi, bija šo notikumu lieciniece un upuris. Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu, teikts likumprojekta anotācijā.
Lestenes luterāņu baznīca un Otrā pasaules kara piemiņas vieta ar Lestenes memoriālu ir Latvijas kultūrvēsturiskā matojuma daļa, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ar jauno likumu noteikta piemiņas vietas teritorijas uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtība. Tāpat noteikta teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un uzturēšanas finansēšanas kārtība. Tostarp valsts varēs piedalīties piemiņas vietas teritorijas saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepcijas īstenošanas finansēšanā, ja valsts budžetā tam būs paredzēti līdzekļi.
Likums paredz Tukuma novada pašvaldībai un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lestenes draudzei divu gadu laikā izstrādā vienotu pieminekļa saglabāšanas, atjaunošanas, attīstības un izmantošanas ilgtermiņa koncepciju, kuras izstrādes un realizācijas veicināšanai Kultūras ministrija izveido konsultatīvu padomi – tās sastāvā ir Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Tukuma novada domes, latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene”, Lestenes evaņģēliski luteriskās draudzes un Rundāles pils muzeja pārstāvji.
Likuma 5.pants nosaka darbības, kas ar likumu ir aizliegtas pieminekļa teritorijā - veikt darbības, kas var apdraudēt pieminekļa saglabāšanu, pasliktināt tā saglabātības stāvokli, ierobežot tā publisko pieejamību un vizuālo uztveri, traucēt ar pieminekli saistītu pasākumu norisi; izrādīt necienīgu attieksmi pret apbedījumiem un karavīru piemiņu; organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju; uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas var kaitēt pieminekļa materiālo un nemateriālo kultūrvēsturisko vērtību nozīmes izpratnei.
Informāciju sagatavoja
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa