Šī gada ceremoniju veido režisore Paula Pļavniece, režisores asistents Rūdolfs Gediņš, dramaturgs Klāvs Mellis, scenogrāfe Liene Pavlovska, kostīmu mākslinieces Simona Veilande un Santa Matule, mūzikas autors Kārlis Tone, horeogrāfi Elza Leimane (balets), Ruslans Ļevčenko-Gladins (mūsdienu dejas), Lilija Lipora un Ilmārs Dreļs (skatuviskā tautas deja), mākslinieku apvienība IevaKrish (laikmetīgā deja), kā arī nomināciju video režisore Rūta Ronja Pakalne, video projekciju mākslinieks Toms Zeļģis un citi.
“Dejas balvas 2011–2022” skatītāju balsojums
Dejas iestudējums
“Attālums starp mums”
Ģertrūdes ielas teātris
Horeogrāfe Jana Jacuka pievēršas savstarpējo attiecību trauslumam, jūtu radītajai eiforijai un līdzatkarībai. Izrādei cauri vijas sajūtu karuselis, diviem cilvēkiem tiecoties pēc tuvības un atkal attālinoties.
“Balss no beletāžas”
Biedrība “LAUKKU”
Starpdisciplinārs detektīvs, kurā satiekas laikmetīgās dejas, akadēmiskās, eksperimentālās mūzikas un vizuālo mākslu pārstāvji, lai caur mūziku, kustību un verbālu dialogu kopīgi risinātu jautājumus par sievietes balsi tiešā un pārnestā nozīmē.
“Brālis”
Anša Rūtentāla kustību teātris
Dejas filma “Brālis” ir plašāka projekta “Brālis” kvintesence. Spilgts, savdabīgs, emocionāls un godīgs darbs par aktuālu tēmu – cilvēcisko attiecību izpratnes meklējumiem.
“Cik Saules mūsos”
Deju ansamblis “Daiļrade”, SIA “Forte Production”
Deju ansamblis “Daiļrade” skatītājiem prezentē folkbaleta izrādi “Cik Saules mūsos”. Izrādes saturiskā vēstījuma centrā ir mūsdienu cilvēka sastapšanās ar seno latviešu dievību – Saules, Mēness un Pērkona – pasauli.
“Ļoti labas minūtes”
Dailes teātris, Latvijas Dejas informācijas centrs
Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi “Ļoti labas minūtes”, domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu.
“Mediis Soccus Opera” (“Zeķu opera”)
Dejotāju apvienība “KARMA dancers”
Austriešu horeogrāfa Markusa Cmolniga laikmetīgās dejas izrāde, kas piemērota kā pieaugušajiem, tā arī bērniem un jauniešiem, jo aktualizē tēmas, kas svarīgas visos vecuma posmos – sabiedrības intergrācija, indentitātes meklējumi un mobings.
“Mēs”
Tukuma profesionālās ievirzes deju skola “Demo”.
Uzvedums apvieno laikmetīgo, mūsdienu un klasisko deju, kur plastika un grācija tiek organiski savienota ar breika un mūsdienu deju savdabīgajiem ritmiem.
“Ņižinskis”
Latvijas Nacionālā opera un balets
“Ņižinskis” ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni.
“Punkts”
Autores Maija Tjurjapina, Aleta Pēce, Sofija Gedzeņuka
Hiphopa dejas izrādes “Punkts” ideja ir radīt citādu skata punktu uz sabiedrībā pastāvošām tēmām, kas tiek aktualizētas hiphopa kustību valodā, tās izteiksmes līdzekļiem un hiphopa kultūrai raksturīgā estētikā.
“Serenāde. Carmina Burana”
Latvijas Nacionālā opera un balets
Uz Latvijas Nacionālās operas Lielās skatuves vienā vakarā satiekas 20. un 21. gadsimta klasika – Džordža Balančina balets “Serenāde” un Edvarda Kluga laikmetīgā horeogrāfija Karla Orfa oratorijai “Carmina Burana”.
“Trejdeviņas spēles”
Tautas deju ansamblis “Teiksma”, grupa “BT 1 Music”
Uzvedumā dalībnieki izspēlē un izdejo stāstu par to, kur rodamas saknes skatuviskajai dejai. Vai ikdienišķā situācijā par ābolu lasīšanu dārzā vai rāšanos ar mazo negantnieku, kurš izmanīgi nočiepis jēpīšus, var jau saskatīt iezīmes etnogrāfiskajam “Pirkstiņdancim”?
“Veries”
Līgas Libertes dejas teātris
Cilvēks ir kā zieds, kas var novīst un var atdzīvoties tad, kad to aplaista. Kas tad paliek pāri mūsu dzīvēs, kad mēs aizliedzam lietas labsajūtai, kāda tad ir dzīves jēga? Ko tad mēs vēlamies?
“Vilinošās tāles”
PIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola
Horeogrāfes Milanas Komarovas jauniestudējums “Vilinošās tāles” ir pirmā laikmetīgā baleta horeogrāfija, kas iestudēta Rīgas Baleta skolas izlaiduma kursam. Jauniestudējumam radītā horeogrāfija ir veidota uz klasiskās dejas bāzes un ir absolūti laikmetīga.
“Vilkaču mantiniece”
Tautas deju ansamblis “Līgo” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līgo”, biedrība “I DID IT”
Dejas izrādes “Vilkaču mantiniece” pamatā ir Ilonas Leimanes romāna motīvi. Tas ir stāsts par divām dzimtām, kurām, par spīti seniem naidiem, reiz bij’ jāsavijas vienā.
Dejas notikums
Dokumentālo īsfilmu programma “Baleta zvaigznājs”
PIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā Filmu skola
Neparastā sadarbībā starp Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas studentiem, Latvijas Nacionālo operu un Rīgas Baleta skolu tapusi dokumentālu īsfilmu programma par sešiem Latvijas baleta māksliniekiem, kas veltījuši savu mūžu baleta mākslas izkopšanai.
Koncertuzvedums “Dziesma dejo. Deja skan”
Producents Edžus Arums
Koncertuzveduma nosaukums “Dziesma dejo. Deja skan” ir arī formas apzīmējums, jo dejotāji dejo un dzied un arī koristi dejo un dzied. Repertuāru veido gan labi zināmi darbi, gan jaunrade.
Ilgtermiņa laikmetīgās dejas apmaiņas programma “Horos”
Biedrība “Tuvumi”
Starptautiskas rezidences laikmetīgās dejas māksliniekiem ir ierasta prakse, bet rezidenču Latvijas robežās ir salīdzinoši maz. Biedrība “Tuvumi”, vēloties risināt šīs problēmas, attīsta iniciatīvu par dejas rezidenču programmu Aizputē.
Projekts “Latvijas laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs”
Biedrības “Horeogrāfu asociācija”, “Latvijas Dejas informācijas centrs”, “Tuvumi”
Projekta ietvaros tapušas trīspadsmit videointervijas ar Latvijas laikmetīgās dejas māksliniekiem, kas tika izrādītas Latvijas reģionu televīzijā “ReTV” un interneta platformā LSM.lv, kā arī radītas trīs jaunas dejas izrādes.
Multimediāla dejas izrāde “Latvju zīmēs rotāties”
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, biedrība “Vektors”
Īpašs notikums latviešu skatuviskās tautas dejas vēsturē – ierastā stadiona vai skatuves formāta vietā zīmes kārtojas digitālā vidē, saplūstot tehnoloģijai ar tradīciju, deju rakstiem ar animācijām un montāžas iespējām uz lielākā kino ekrāna Ziemeļeiropā.
Laikmetīgās dejas, mūzikas un gaismas performance “Tornado”
Biedrība “PARTY”
Tornado kā dabas fenomens ir metafora postošai, neizbēgamai kustībai. Tornado apbur ar savu jaudu, spēku un visvarenību, aizrauj, hipnotizē, dominē un absorbē. Viss tiek pakļauts vienojošai kustībai.
Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejās par sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā.
Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju. Dejas balvas sadarbības partneri un atbalstītāji: nodibinājums “Skatuves Mākslas Producentu fonds”, VSIA “Rīgas cirks”, VSIA “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, SIA “Magic Nebula”, SIA “Practical studio”, SIA “BBrental”, Latvijas Sabiedriskie mediji LSM.lv, SIA “RIGA TOP HAIR”, SIA “Skrīveru Saldumi”, “Rīgas Dzirkstošais bezalkoholiskais dzēriens”, Garškopju kustība “Gardu Muti”, Ziedu salons “Lizante”.
Kontaktiem:
Ilze Blauberga,
Dejas balvas pasniegšanas ceremonijas komunikācijas vadītāja
dejasbalva@dance.lv
+371 26455522
