2017. gada 24. maijā, atzīmējot 281. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, muzejā tiks atklātas četras jaunas telpas. Divas telpas – ampīra un bīdermeiera stilā – papildinās dekoratīvās mākslas izstādi "No gotikas līdz jūgendstilam", vēl divas – “Medību kabinets” un “Vannas istaba” – papildinās interjeru pamatekspozīciju hercoga privātajos apartamentos pils dienvidu korpusā. Savukārt pils vestibilos tiks atklātas divas izstādes, kas veltītas medību tēmai.
Dekoratīvās mākslas izstāde “No gotikas līdz jūgendstilam” sniedz ieskatu vēsturiskajos stilos no 15. gs. līdz I pasaules karam, akcentējot to attīstības pamatlīnijas Rietumeiropā un izpausmes Latvijā.
“Ampīra stilam veltītā telpa rāda interjera vidi 19. gadsimta pirmajā pusē. Tas bija klasicisma stila noslēdzošais etaps, kas uzsvēra grieķu-romiešu arhitektūras svinīgo, monumentālo pusi, ieviesa mākslā draudīgu, militāristisku ornamentiku un skarbas krāsu attiecības. Ampīra laikmeta stilu galvenokārt noteica arhitektu Šarla Persjē un Pjēra Fontēna paraugu krājumi, kas iznāca Parīzē 1801. gadā,” – stāsta Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis
Viena no ekspozīcijas dominantēm ir Mežotnes pils klātbūtne ar griestu gleznojumu rekonstrukcijas etalongleznojumiem un tēlniecisko sienu frīžu fragmentiem. Mežotnes pilī reiz atradies arī monumentālais bronzas un malahīta pulkstenis, kuru Sanktpēterburgas rūpniecības izstādei 1829. gadā bija izgatavojis meistars Andreass Šreibers.
Tipiski franču ampīra piemēri, kas atrodas šajā telpā, ir vitrīnu skapji, apaļš galds ar “lauvu kājām”, kāršu galdiņš un mēbeļu komplekts, kas sastāv no vertikāla sekretāra un kumodes ar zeltītas bronzas rotājumiem. Francijā darināta lustra, pieci bronzas kamīna pulksteņi un īpatnējs pulkstenis, kas ietverts porcelāna vāzes korpusā.
Bankete ar kokā grieztām gulbju galvām reiz atradusies Pavlovskas pilī, tā darināta 1804. gadā pēc arhitekta Andreja Voroņihina meta. Vitrīnās apskatāms Francijas, Krievijas un Vācijas porcelāns, tostarp Sevras manufaktūras brokastu servīze tête-à-tête un grezna Krievijas Ķeizariskajā porcelāna manufaktūrā darināta vāze. Latvijas dekoratīvo mākslu ampīra laikmetā pārstāv daži portreti un sudrabkaluma priekšmeti.
Bīdermeiera stils pakāpeniski nomainīja ampīru 19. gadsimta 20. gados. Visspilgtāk tas izpaudās interjera mākslā, atspoguļojot pilsonisko vidi, kurā galvenais bija omulība, ģimeniskas vērtības un darba tikums. Latvijas tālaika interjeros bija vērojamas gan Vācijas, gan Krievijas ietekmes.
Bīdermeiera stila telpā daļu eksponēto gleznu un mākslas priekšmetu Rundāles pils muzejs ieguvis no profesora Romja Bēma kolekcijas.
Bīdermeiera interjers bija vienkāršs un gaišs, iecienītas bija papīra tapetes. Draudīgās militāristiskās emblēmas, sfinksas un Medūzas galvu nomainīja ziedi, pārpilnības ragi, tauriņi, bišu stropi un citi miermīlīgi motīvi. Tika saglabāta mēbeļu masīvā kopforma, toties atmeta grezno dekoru. Aplikatīvos bronzas ornamentus aizvietoja atturīga intarsija vai kokgriezumā darinātas rozetes, lapu vijumi, delfīni. Līdzās sarkankokam kā modes materiālu izmantoja gaišās koku šķirnes – bērzu, Karēlijas bērzu, osi un kļavu. Par bīdermeieriskās omulības simbolu starp mēbelēm kļuva sofa. Iecienīti bija dažādi izšuvumi, kuros dominēja ziedu motīvi.
Dekoratīvi lietišķās mākslas ekspozīcija ir vienīgā Latvijā, kas sniedz tik pilnīgu ieskatu Eiropas dekoratīvās mākslas attīstībā kopš 15. gs. Daudzi eksponāti, kurus te iespējams aplūkot pavisam tuvu, ir tiešām unikāli – vienīgie kādas priekšmetu grupas pārstāvji Latvijā.
Kādreizējās hercoga mazgāšanās istabas priekštelpā izveidota ekspozīcija “Vannas istaba”, kas rāda 18. gadsimta higiēnas priekšmetus un liecina par tālaika centieniem pēc tīrības. Telpas centrā atrodas 18. gadsimta vidū Francijā darināta sēdvanna, kuras varā kalto korpusu sedz retāna pinums, kas bija iecienīts sēdekļu un atzveltņu materiāls. Tas lietots arī “naktskrēslam”, kurā ievietots naktspods, un bidē ar apgleznota fajansa mazgājamo trauku. Ierīce ar alvas ūdens rezervuāru un bļodu vai fajansa bļodiņa ar ūdens krūzi franču rokoko stilā noderēja mazākām mazgāšanās procedūrām.
“Liels muzejisks retums ir divi sadzīves priekšmeti, kas savulaik nodrošināja telpas un vannas ūdens siltumu – pārvietojama keramikas krāsniņa un varā kalts sildķermenis, kuru piepildīja ar kvēlojošām oglēm un pirms mazgāšanās iegremdēja vannā,’’ – piebilst I. Lancmanis.
“Medību kabineta” tematika atspoguļo Kurzemes hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz medībām. Arī grāfu Šuvalovu laikā 19. gadsimtā Rundāles muižu izmantoja galvenokārt medībām.
Telpā eksponētajās gleznās redzamas medību ainas un medību trofejas. Te pārstāvēti izcili šā žanra meistari – holandiešu gleznotāji Melhiors de Hondekūters, Jans Vēnikss, Jans Fonks un Abrahams Hondiuss, vācu mākslinieks Jakobs Zamuels Beks un viņa skolnieks Kurzemes gleznotājs Johans Heinrihs Baumans. Atsevišķi novietots lielformāta darbs “Mednieki ar suņiem” (1647), kura autors ir Fransa Sneidersa skolnieks Juriāns Jakobss.
Virs durvīm izvietotie briežu ragi rāda baroka laika medību trofeju noformēšanas veidu – ragiem pievienoja kokgriezumā darinātu un izkrāsotu dzīvnieka galvu. Vitrīnā eksponēta 18. gadsimta bise, medību dunči, pulvermaki un kristāla medību pokāli ar gravētām medību ainām. I. Lancmanis informē: “Līdz 2018. gada maijam kabinetā būs apskatāms sudrabā darināts medību pokāls, kuru Polijas karalis Augusts II bija dāvinājis Ernstam Johanam Bīronam.’’
Pils vestibilos jubilejas dienā atklās divas izstādes – “Medības mākslinieku skatījumā” (veidojusi L. Lancmane) un “”Zelta ragi ” Rundāles pilī”. Tā ir trofejragu izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Valsts meža dienestu un kurā apskatāmas 52 staltbriežu, 20 stirnāžu un 12 aļņu ragu trofejas no visas Latvijas. Apmeklētājiem izstāde būs pieejama bez maksas līdz 17. jūlijam.
Šeit iespējams apskatīt visaptverošu video par ekspozīciju “No gotikas līdz jūgendstilam”: