VSIA “Latvijas Koncerti” Senās mūzikas festivāla ietvaros aicina pārcelties laikā un telpā uz baroka laika Leipcigas atmosfēru koncertā “Johans Sebastiāns Bahs Leipcigā” 11. jūlija vakarā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Tajā, līdzās mūzikas lielmeistara Johana Sebastiāna Baha motetēm, dzirdēsim renesanses grandu skaņdarbus no kāda īpaša krājuma, kurš saglabājies ar piezīmēm J.S. Baha rokrakstā un ticis paša Baha atskaņots baroka laika Leipcigā. Visticamāk, šie darbi bijuši dzirdami arī senajā Rīgā, šeit dzīvojušo mūziķu - Baha skolnieku un laikabiedru izpildījumā. Koncertā piedalīsies Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Jānis Pelše (ērģeļpozitīvs), Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora solisti, diriģenti – Kaspars Putniņš un Pēteris Vaickovskis.
‘‘Florilegium Portense’’ ir 1618. gadā Leipcigā iespiestais krājums, kurā apkopotas tā laika Eiropas slavenāko komponistu, tai skaitā Orlando di Laso, Džovanni Gabrieli un Hansa Leo Haslera vairāk nekā 260 sakrālās motetes. Izdevums bija neatņemama sastāvdaļa stingrā stila polifonijas apgūšanai baznīcu, skolu koros un galma orķestros, no kā vēlāk izauga baroka mūzikas sistēmas. To izmantoja arī Johans Sebastiāns Bahs Leipcigas Svētā Toma skolā, strādājot par kantoru un atskaņojot šīs motetes svētdienu dievkalpojumos līdzās savām kantātēm. Senās mūzikas entuziasta Pētera Vaickovska pārziņā būs septiņas dažādu autoru motetes no krājuma ‘‘Florilegium Portense’’.
Savukārt, Kaspara Putniņā vadībā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha izvērstāko moteti ‘‘Jesu meine Freude’’ ar ilgu pilno tiekšanos pēc Jēzus un ‘‘Komm, Jesu, komm’’ – tās maigais raksturs mums sniedz vēstījumu par garīgu patvērumu. Motetes ‘‘Ich lasse Dich nicht, Du segnest mich denn’’ autorību apvij noslēpumainības plīvurs, bet tas neliedz apbrīnot šīs mūzikas nedalāmo veselumu, kur vārdam ir mūzikas elpa un notīm piemīt dzīva runa. Koncertu caurvīs korāļu prelūdijas no Johana Sebastiana Baha krājuma ‘‘Klavieru vingrinājumi’’, veidojot mazo ērģeļu mesu Jāņa Pelšes izpildījumā.
“Man ir liels prieks, ka šajā koncertā varēsim sadarboties ar Pēteri Vaickovski - mūsu Radio kora kormeistaru un dziedātāju, diriģentu, un vienu no Latvijas dedzīgākajiem senās mūzikas pazinējiem, un popularizētājiem. Pēteris ir tikko atgriezies no Leipcigas, no vērienīga Johana Sebastiāna Baha festivāla ar jaunām atziņām un jauniem iespaidiem, lai varētu tos sniegt mums un klausītājiem.
Kāpēc Bahs, kāpēc mēs un citi pasaulē tik daudz nodarbojas ar Bahu un viņa mūziku? Kā viena personība, viens komponists, viena cilvēka veikums, var izraisīt tik nerimstošu interesi? Tas ir interesants fenomens, jo pasaulē ir ārkārtīgi daudz ļoti skaistas mūzikas un tomēr es domāju, ka pēdējo simts gadu laikā tieši Johana Sebastiāna Baha mūzika ir spēlēta visvairāk no visiem pasaules mūzikas vēstures komponistiem. Viņš ir meistarīgs, precīzs, inovatīvs, interesējies par matemātikas formulām, viņa mūzika ir pilna ar atsaucēm uz numeroloģiju, teoloģiju, retoriku un daudzām citām mūzikai paralēlām jomām. Bahs ir cilvēks, kas nodzīvojis ļoti bagātu un interesantu mūžu, piedzīvojis gan smagas traģēdijas, gan ārkārtīgi spožus prieka un realizēšanās brīžus. Manuprāt, visa viņa daudzveidība, kas atklājas muzikālajā mantojumā ir tas, kas padara šo autoru tik īpašu”, par koncertprogrammu stāsta diriģents Kaspars Putniņš.
“Senās mūzikas festivāla” ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
9. jūlijā Sv. Pētera baznīcā “Senās mūzikas festivālu” atklās Norvēģijā bāzētais “Trio Mediaeval”, kas jau teju trīs desmitgades pieskaitāms senās mūzikas interpretu elitei. Sv. Pētera baznīcā ansamblis izgaismos pārlaicīga skaistuma caurstrāvotas lappuses no 15. gadsimtā darinātā un leģendām apvītā Oldholas manuskripta. Un līdzās tam likti arī pirms pāris gadiem tieši “Trio Mediaeval” mūziķēm darināti mūsdienu komponistu šī manuskripta iedvesmoti “komentāri” – slavenā amerikāņu postminimālista Deivida Lenga meditācija Alleluia Amen un vokālajā mūzikā specializējušās norvēģu skaņrades Mariannes Reidarsdateres Ēriksenas Sol lucet.
Savukārt, 10. jūlijā Mazajā ģildē skanēs “Franču baroka meistardarbi”. Programmā skanēs Fransuā Kuperēna skaņdarbi un mūsdienās retāk dzirdamu meistaru veikumi - starp tiem Mišels Piņolē de Monteklērs, Žans Žozefs de Mondonvils, Luī Nikolā Klerambo un Fransuā Frankērs. Līdzvērtīgi izsmalcināta ir arī šīs atklājumu pilnās programmas vēsturiski informētā atskaņojuma aizrautīgā saime – vadošā Latvijas klavesīniste Ieva Saliete un daudzpusīgā vijolniece Agnese Kanniņa, traversflautiste Vita Rozēna-Gaļicka un baroka čelliste Māra Botmane, tenors Ansis Bētiņš un soprāns Dārta Liepiņa.
12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar klavicimbalas skanējumu koncertu papildinās Ieva Saliete.
13. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums “Princese uz zirņa”. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Dārta Liepiņa, Nataniels Rasnačs, Sonora Vaice, Normunds Rutulis un Andris Ērglis. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Zane Grosa (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), Mārcis Vasiļevskis (elektriskā ģitāra) un stāstniece Karina Bērziņa. Koncertā piedalīsies arī baleta studijas “Freska” un deju skolas “Vendija” dejotāji, kā arī Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
Savukārt, 13. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki” - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Georga Filipa Tēlemaņa, Nikolas Porporas, Georga Frīdriha Hendeļa un Žana Filipa Romo skaņdarbus. Bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos izcilais vijolnieks Roberts Balanas.
Biļetes „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
„Senās mūzikas festivāla“ tīmekļvietne www.smf.lv.
Papildu informācija:
Ieva Mora
VISA “Latvijas Koncerti” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 26409474
E-pasts: ieva.mora@latvijaskoncerti.lv