2022. gada 13. decembrī publiskoti Latvijas Dizaina gada balvas 2023 otrajā kārtā tikušie dizaina darbi. No rudens pieteikšanās kārtā saņemtajiem 93 darbiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 33 darbus. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā — 32, kam sekoja produktu dizaina kategorija ar 27 pieteikumiem un vides dizaina kategorija ar 23 pieteikumiem.
Latvijas Dizaina gada balvas 2023 pieteikšanās kārtība paredz iespēju darbu autoriem vai to pasūtītājiem darbus konkursam iesniegt divos periodos — rudenī un ziemā, tā padarot ērtāku gan pašu pieteikšanās procesu, gan arī strukturējot vērtēšanu. 2022. gada rudens pieteikšanās ilga no 11. oktobra līdz 15. novembrim. Pēc tam iesniegtos darbus vērtēja atlases žūrija, kura izvirzīja nominantus — otrajā kārtā iekļuvušos darbus. 2023. gada ziemas pieteikšanās notiks no 2. līdz 31. janvārim, un atlases žūrija darbus izvērtēs līdz 1. martam. Tad sekos konkursa otrā kārta, kurā starptautiska fināla žūrija vērtēs rudens un ziemas nominantus un izvirzīs finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand prix ieguvēju. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas pasniegšanu 2023. gada maija beigās. Precīzi norises datumi tiks laicīgi izziņoti tīmekļvietnē www.dizainabalva.lv.
Atlases žūrija spraigās diskusijās vērtēja iesniegtos darbus atbilstoši konkursa nolikumā definētajiem vērtēšanas kritērijiem, katram no tiem piešķirot no viena līdz desmit punktiem. Vērtēšanas kritēriji:
- idejas oriģinalitāte un jaunrade,
- problēmas nostādne un risinājumu atbilstība darba uzdevumam,
- koprade, ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība darba procesā,
- funkcionalitāte un tehnoloģiskais risinājums,
- estētika un citas pieredzes kvalitātes dimensijas,
- ekonomiskā nozīmība, ilgtspēja un apritīgums,
- sociālā nozīmība, iekļaušana, pieejamība un piekļūstamība.
Komunikācija
Komunikācijas dizaina kategorijā tika iesniegts vislielākais darbu apjoms — 32 pieteikumi, no kuriem otrajā kārtā atlases žūrija izvirzīja vienpadsmit darbus. Liene Drāzniece, komunikācijas dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja, stāsta: “Pēc vienotiem kritērijiem vērtējām darbus, kas aptvēra ļoti plašu spektru — no iepakojuma, etiķešu un grāmatu dizaina līdz apjomīgām vizuālām identitātēm un komunikācijas kampaņām. Tāpēc vērtēšanas procesā diskutējām arī par dažādiem emocionāliem aspektiem, kas izceļ katra konkrētā darba nozīmīgumu plašākā sabiedrības kontekstā, kā arī par darba vēstījumu un lomu ilgtermiņā, lai konkurss nav pēdējā reize, kad ar to sastopamies.
Patīkami pārsteidza NATO uzdrošināšanās izvēlēties netipisku pieeju un vizuālo valodu, lai skaidrotu sabiedrībai faktus un grautu mītus, ko izplata Krievijas mediju un propagandas kanāli. Iepriecina arī Rīgas domes uzsāktā pieeja, kur kampaņu vēstījumi un kvalitatīvs dizains iedzīvina pilsētvidi un nonāk tuvāk sabiedrībai. Starp skaisti dizainētām un kvalitatīvi realizētām grāmatām gribētos pieminēt Ričarda Znutiņa–Znutāna grāmatu "It must be nice", kas netika virzīta otrajā kārtā, bet demonstrē salīdzinoši retu pieeju, kad pats dizainers veido gan izdevuma saturu, gan ilustrāciju un grāmatas dizainu. Savukārt iepakojuma dizains šogad tika pārstāvēts divās — produktu un komunikācijas kategorijās, un otrajā kārtā izvirzījās “KID Design” radītie kosmētikas trauki zīmolam “Stenders”, kas izceļ iepakojuma dizaina plašās iespējas un tehnoloģijas.”
Komunikācijas dizaina kategorijas nominanti:
1. Svētku kampaņa “Cel Latviju ar darbu, dziesmu, valodu”. Darba autors un pasūtītājs — Rīgas dome.
2. Grāmata “Tas nav domāts tev! Tas ir domāts ēkai” / “It's not for you! It's for the building”. Darba autori — Aleksejs Muraško, “NRJA”, “Levelup/Copywriter”, Ivars Veinbergs. Darba pasūtītājs — “NRJA”, LR Kultūras ministrija.
3. Kampaņa “Ziedo patriotiskās audzināšanas portālam “Satori”!”. Darba autori — Edgars Šubrovskis, Oskars Jansons, Marta Martinsone. Darba pasūtītājs — “Ascendum”.
4. Publikācija “Latvijas dizainam 60”. Darba autors — “KID Design”. Darba pasūtītājs — Latvijas Mākslas akadēmija.
5. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas kampaņas vizuālais noformējums pilsētvidē. Darba autors — "Overpriced" (Eva Abduļina, Jānis Klaučs). Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
6. Kampaņa “Līdz pašai gaismiņai”. Darba autors — “Overpriced” (Eva Abduļina, Jānis Klaučs). Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
7. Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” zīmola dizains. Darba autori — Jānis Gribusts, Edgars Zvirgzdiņš, “Associates Partners et Sons”, Agris Bobrovs, “Gaiss arhitekti”, ”Pattern Consulting”, “WKND”. Darba pasūtītājs — “Lielvārds”.
8. Dzejas krājums “Netikumīgie”. Darba autori — Luīze Marija Meļķe, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Agnese Krivade, Kārlis Vērdiņš, Pauls Rietums, Liāna Mihailova, Agate Lielpētere, Sanita Adoviča, Aleksejs Muraško. Darba pasūtītājs — “Liels un mazs”.
9. Rīgas drosmes un prieka vasara. Darba autori — Renāte Lagzdiņa, Evija Krištopane, Valters Kalsers, Miķelis Mūrnieks, Kristiāna Marija Sproģe. Darba pasūtītājs — Rīgas dome.
10. Video vēstījums “Set the Record Straight”. Darba autori — "Overpriced", Roberts Rūrāns, Eduards Balodis, Jānis Vītoliņš. Darba pasūtītājs — NATO.
11. Jauniešu organizācijas “Young Folks” vizuālā identitāte. Darba autore — Rūta Jumīte. Darba pasūtītājs — “Young Folks”.
Produkti
Otra daudzus pieteikumus saņēmusī kategorija bija produktu dizains. Tajā tika vērtēti 27 pieteikumi, no kuriem dalībai otrajā kārtā nominēti desmit darbi. “Produktu dizaina kategorijā iesniegto pieteikumu diapazons bija ļoti plašs. Attiecīgi vērtēšana bija komplicēta, un mūsu uzdevums bija saredzēt katra darba pienesumu veselīgai nozares attīstībai kopumā. Uz konkursa nākamo kārtu tika virzīti darbi, kuros saskatījām izcilību dažādos aspektos — radošumā, inovācijās, problēmas risināšanā, sadarbībā,” stāsta kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Ieva Kalēja.
Produktu dizaina kategorijas nominanti:
1. “Aretai” skandu kolekcija “Contra”. Darba autori — Jānis Irbe, Edgars Zvirgzdiņš. Darba pasūtītājs — “Aretai”.
2. Gaismeklis "No Rules". Darba autori un pasūtītāji — “NRJA”, “Vizulo”.
3. Kokle. Darba autors — “Studio Vulgaris” (Kaspars Endols). Darba pasūtītājs — “Kokle.lv”.
4. Rotu kolekcija “Analemma”. Darba autors un pasūtītājs — “Verba” (Anna Fanigina).
5. Apģērbu kolekcija “Mūza”. Darba autore un pasūtītāja — Iveta Vecmane.
6. Bērnu apģērbu kolekcija “Mov(i)e”. Darba autors un pasūtītājs — “Paade Mode” (Linda Raituma).
7. Dušas aizkari “Splash”. Darba autore un pasūtītāja — Anete Roze.
8. Zīmola “Stenders” iepakojuma dizains. Darba autors — “KID Design”. Darba pasūtītājs — “Stenders”.
9. Stumjamā mantu kaste – staigulis. Darba autors — Tālis Balters. Darba pasūtītājs — “Grou”.
10. Apģērbu kolekcija “Vaguely Latvian”. Darba autors un pasūtītājs — “Skarule”.
Vide
Vides dizaina kategorijā tika vērtēti 23 darbi, no kuriem astoņi iekļuvuši konkursa otrajā kārtā. Vides dizaina kategorijas atlases žūrijas priekšsēdētāja Evelīna Ozola komentē: “Vairāk nekā puse vides kategorijā iesniegto darbu bija izstādes un pastāvīgas ekspozīcijas Latvijas un ārvalstu kultūras institūcijās — konceptuāli un telpiski spēcīgi projekti, starp kuriem izveidojās sīva konkurence. Bija liels gandarījums redzēt, ka izstāžu dizains Latvijā sasniedzis tik augstu līmeni. Labākos darbus raksturo veselīgs līdzsvars starp mūsdienīgu tehnoloģiju un analogu risinājumu izmantojumu, kā arī zināma atturība dažādu telpisku līdzekļu izmantošanā. Tādas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotās izstādes, arhitektu biroja “Ēter” veikums Londonas Dizaina muzejā, studijas “Sampling” veidotā vide atjaunotajā brūzī “Manufaktūra”. Īpaši iepriecina, ka top aizvien vairāk iekļaujošu risinājumu, lai arī cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem varētu gūt pilnvērtīgu vides pieredzējumu. Uz nākamo darbu iesniegšanas raundu, kas notiks janvārī, es gribētu iedrošināt piedalīties interjeru, vides objektu un publiskās ārtelpas projektu autorus, jo to rudens vērtēšanā bija salīdzinoši maz.”
Vides dizaina kategorijas nominanti:
1. Izstāde “B kā baroks”. Darba autori — Deniss Hanovs, Kristīne Liniņa, Tatjana Raičiņeca, Dmitrijs Zinovjevs, Zane Zelmene. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka.
2. Brūzis “Manufaktūra”. Darba autors — “Sampling” (Manten Devriendt, Liene Jākobsone). Darba pasūtītājs — “Realto Manufaktūra”.
3. Ekspozīcija “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”. Darba autors — “DJA”, “Solavi”, Roberts Rubīns. Darba pasūtītājs — Rēzeknes novada pašvaldība.
4. Izstāde “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”. Darba autori — Gustavs Strenga, Anete Krūmiņa, Madara Lesīte–Volmane, Anda Boluža. Darba pasūtītājs — Latvijas Nacionālā bibliotēka.
5. Izstāde “Weird Sensation Feels Good: The World of ASMR” Dizaina muzejā Londonā. Darba autors — “Ēter” (Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Mārtiņš Starks). Darba pasūtītājs — Londonas Dizaina muzejs sadarbībā ar Zviedrijas Arhitektūras un dizaina centru “ArkDes”.
6. Izstāde “Izaug? Pieaug? Mūsdienu mākslas kolekcionēšana Baltijā” mākslas centrā “Zuzeum”. Darba autors — Toms Kampars. Darba pasūtītājs — Mākslas centrs “Zuzeum”.
7. RSU Anatomijas muzeja pastāvīgā ekspozīcija. Darba autors — “Dd studio”. Darba pasūtītājs — Rīgas Stradiņa universitāte.
8. Multimediāla izstāde “Neredzamās dzīves”. Darba autori — Ieva Ūbele, Līga Lindenbauma, Oskars Goba, Agnese Zviedre, Pēteris Pass, Artūrs Arnis, Elīna Bušmane, Paula Jansone. Darba pasūtītājs — Ruckas mākslas fonds.
Digitālie risinājumi un pakalpojumi
Savukārt digitālo risinājumu kategorijā tika vērtēti septiņi darbi, bet pakalpojumu dizaina kategorijā — tikai trīs. Atlases žūrija digitālo risinājumu kategorijā otrajā kārtā izvirzīja tikai vienu darbu. Šo rezultātu skaidro kategorijas žūrijas priekšsēdētāja Līga Lētiņa: “Vērtējot pieteikumus, bija pārsteidzoši konstatēt, ka visspēcīgākais risinājums ir studentu darbs, kuram vēl priekšā stāv darba īstenošanas stadija. “Emori” lietotne veicina mentālās veselības aprūpes pieejamību, mazinot stigmatizāciju un nepieciešamību doties uz klātienes vizītēm. Lietotnei ir potenciāls un būtiska loma Latvijas sabiedrības attīstībā un spējā būt ekonomiski aktīviem.
Redzot nelielo pieteikumu skaitu digitālo risinājumu un pakalpojumu kategorijās, aicinu autorus iesniegt darbus un to pieteikumos komunicēt, kā izmantotais dizaina process padarījis produktu labāku, vairojis tā ietekmi. Ļoti vēlamies redzēt dizaina procesa koprades artefaktus, kā arī izmērāmus sasniegtos rezultātus — skatījumus, pieaugumus, ekonomisko ietekmi. Jāatceras, ka digitālais un pakalpojumu dizains nav vizuālais noformējums, bet sākas krietni pirms tā — ar lietotāju vajadzību apzināšanu, iterācijām.
Savukārt pakalpojumu dizaina kategorijā nākamajā kārtā virzīts viens studentu projekts, viens pakalpojums valsts sektoram un viens komercpakalpojums. Šos pakalpojumus vieno spēcīga ideja, holistisks ieviešanas plānošanas process, aktīva koprade un ekonomisks nozīmīgums.”
Digitālo risinājumu kategorijas nominanti:
1. Mobilā lietotne “Emori”. Darba autori un pasūtītāji — Latvijas Mākslas akadēmija — Ričards Znutiņš–Znutāns, Dārta Galiņa, Sandra Sugako, Džūlija Ekuse, Liene Jākobsone, Barbara Ābele, Matīss Zvaigzne, Markus Rožkalns. Rīgas Stradiņa universitāte — Maruta Linuža, Inga Iejava, Kristīne Mārtinsone, Inese Paiča, Ventspils Augstskola — Jānis Vīksne, Karīna Šķirmante.
Pakalpojumu dizaina kategorijas nominanti:
1. Vēlēšanas bērniem un jauniešiem “Demokrātija sākas ģimenē”. Darba autori — Latvijas Mākslas akadēmija — Ulla Ozollapa, Beatrise Lasmane, Ingūna Elere, Matīss Zvaigzne, Gita Straustiņa, sadarbības partneri — Cēsu novada pašvaldība, Centrālā vēlēšanu komisija. Darba pasūtītājs — Cēsu novada pašvaldība.
2. Pakalpojums izglītības jomā “Dizains un tehnoloģijas”. Darba autori — Jeļena Solovjova, Irina Ganeviča, Dina Suhanova, Liene Jākobsone, Indra Komarova, Agnese Garā–Nīmane, Ieva Kalēja, Aija Priede–Sietiņa, Ilze Kundziņa, IT Izglītības fonds. Darba pasūtītājs — IT Izglītības fonds.
3. Pieredzējums “Dabas galerija” — “Nepieradinātāto naktsmītņu” 4. sērija. Darba autori un pasūtītāji — “Don't Panic” sadarbībā ar “Skudras metropole”.
Latvijas Dizaina gada balva ir augstākais apbalvojums dizaina jomā Latvijā, ko pasniedz ar mērķi apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru sasniegumus, kā arī veicināt Latvijā radīta dizaina izmantošanu un dizaina nozares attīstību. Ziemas pieteikšanās konkursam notiks no 2023.gada 2. janvāra līdz 3.janvārim. Vairāk informācijas par balvu dizainabalva.lv.
Latvijas Dizaina centrs ir Eiropas Dizaina asociāciju apvienības (BEDA) biedrs un Eiropas Komisijas stratēģiskās iniciatīvas “Jaunais Eiropas Bauhaus” oficiālais partneris. Latvijas Dizaina centrs piedalās nacionālās dizaina politikas veidošanā, pētniecībā un izglītošanā, iniciējot sadarbību un stratēģiskas partnerības ar citām dizaina organizācijām, dizaineriem, uzņēmumiem un dizaina lietotājiem. Ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Dizaina centrs uztur radošo industriju komunikācijas platformu FOLD.