Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) informē, ka 2022. gadā izdotas 2 022 grāmatas un brošūras, no tām – 1 485 oriģinālizdevumi un 537 tulkojumi, to kopējai tirāžai sasniedzot 2,36 miljonus eksemplāru, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas elektroniskajā krājumā “Latvijas izdevējdarbības statistika 2022” publicētie dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, grāmatu un brošūru kopējais skaits samazinājies par 4,1%, savukārt tirāža samazinājusies par 2,2%.
“Neskatoties uz to, ka 2022. gadā piedzīvots grāmatu un brošūru kopējā skaita un tirāžas kritums, kopumā rādītāji ir salīdzinoši stabili,” norāda LNB izdevējdarbības eksperte Elza Ungure. “Nemainīgi lielākais izdevējs pēc izdoto grāmatu un brošūru skaita un tirāžas ir “Apgāds Zvaigzne ABC” (16% no kopējā grāmatu un brošūru skaita, 33% no kopējās grāmatu un brošūru tirāžas), tālāk seko izdevniecībai “Latvijas Mediji” (5% no kopējā grāmatu un brošūru skaita, 10% no kopējās grāmatu un brošūru skaita).”
2022. gadā izdoti 154 laikraksti, to kopējā tirāža sasniedza 40,45 miljonus eksemplāru, no tiem Masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrēti 82 laikraksti, kuru kopējā tirāža – 34,88 miljoni eksemplāru. 2022. gadā izdoti 272 žurnāli, to kopējā tirāža sasniedza 15,92 miljonus eksemplāru, no tiem Masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrēti 216 žurnāli, kuru kopējā tirāža – 15,11 miljoni eksemplāru.
“Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ir strauji samazinājies izdoto laikrakstu skaits (par 82 vienībām jeb 34,7%), taču tam ir objektīvs skaidrojums – Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, samazinoties pašvaldību skaitam, par 80 vienībām ir samazinājies arī pašvaldību informatīvo izdevumu skaits. Kaut arī reģionālo laikrakstu skaits turas 2021. gada līmenī, strauji turpina sarukt to kopējā tirāža – 2022. gadā tā bija 9,48 miljoni eksemplāru, kas ir par 1,74 miljoniem jeb 15,5% mazāk nekā 2021. gadā,” uzsver E. Ungure.
“Pēdējie trīs gadi izdevējiem ir bijuši izaicinājumiem bagāti. COVID-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā grāmatu un laikrakstu tirāža sasniedza zemāko punktu kopš neatkarības atjaunošanas. Savukārt 2022. gadā Krievijas iebrukums Ukrainā izraisījis straujāku inflāciju un materiālu un pakalpojumu sadārdzinājumu. Gan 2021. gada beigās, gan 2022. gada pirmajā pusē nopietns izaicinājums drukāto izdevumu ražošanā bija tā sauktā “papīra krīze” jeb deficīts, kas izdevējiem nozīmēja pieaugošas iespieddarbu izmaksas,” pauž E. Ungure. “PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošana grāmatām, periodiskajiem u.c. izdevumiem kopš 2021. gada ir bijis nozīmīgs atbalsts izdevējiem, taču, kā redzams, reģionālo laikrakstu izdevēji, neraugoties uz atbalsta mehānismiem, piedzīvo grūtus laikus, kas skaidrojams gan ar sabiedrības informācijas patēriņa paradumu maiņu, gan izmaiņām drukātās preses izplatīšanas tīklā,” norāda E. Ungure.
Oficiālās izdevējdarbības statistiku veido LNB, balstoties uz izdevēju iesniegtajiem izdevumu obligātajiem eksemplāriem un pārskatiem par izdevējdarbību.
Plašāka informācija pieejama LNB tīmekļvietnē.
Papildu informācija:
Elza Ungure,
Izdevējdarbības eksperte
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: +371 26554085
E-pasts: elza.ungure@lnb.lv
Informāciju sagatavojusi:
Agita Mačuka,
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E.pasts: agita.macuka@lnb.lv
Mob. +371 26437073