Marta vidū publicēts jaunākais Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas muzikoloģijas žurnāla “Mūzikas akadēmijas raksti” (XVIII, 2020) numurs, kas pilnībā veltīts 20. gadsimta norisēm Latvijas mūzikas vēsturē, tostarp mazāk pētītu mūziķu veikuma analīzei, mūzikas un komunikācijas aspektiem pirms simt gadiem un patlaban, kā arī atskaņotājmākslas finesēm šoreiz saistībā ar šī 2020. gada jubilāra Ludviga van Bēthovena klavierdarbu aplikatūru. Numura sastādītāja ir muzikoloģe Baiba Jaunslaviete.
Žurnāla sadaļā “Latvijas mūzikas vēsture” Inese Žune izpētījusi vijolnieka Teodora Kaizera lomu Latvijas un trimdas izklaides mūzikā, Zane Prēdele atklājusi mazāk zināmās padomju laika muzikoloģes Vijas Muškes sarežģīto stāstu, Astra Graudiņa un Laimdota Kriumane apzinājušas komponista un pedagoga Jāņa Lipšāna mantojumu, bet Edgars Raginskis šķetinājis Pētera Plakida kora dziesmas “Zvana vārdi” mīklu cenzūras kontekstā.
Savukārt sadaļā “Mūzika un komunikācija” Alberts Rokpelnis raksta par vārda šlāgeris atspoguļojumu Rīgas vācu laikrakstā Rigasche Rundschau, bet komunikācijas speciāliste Ilva Skulte analizē Evijas Vēberes atspoguļojumu interneta medijos rāmēšanas teorijas gaismā.
Sadaļā “Atskaņotājmāksla un pedagoģija” atrodams īpaši melnbalto taustiņu pavēlniekiem vērtīgs vācu pianista un pedagoga Nilsa Frankes pētījums par aplikatūru Bēthovena klavierdarbos, bet žurnālu noslēdz klavieru katedras profesora Venta Zilberta raksts par Jāņa Ivanova divu solodziesmu tekstiem, kuru autoru pseidonīmi padomju cenzūras apstākļos meistarīgi pieseguši trimdā dzīvojošos Andreju Eglīti un Kārli Baltpurviņu.
“Mūzikas akdēmijas rakstu” jaunākais numurs un pārējie numuri elektroniski lasāmi JVLMA mājaslapā, sadaļā “Pētniecība”.
Informāciju sagatavoja:
Lauma Mellēna-Bartkeviča
lauma.mellena.bartekvica@jvlma.lv