Nobela balvas literatūrā laureāts Džons Steinbeks savulaik esot teicis, ka rakstnieka profesija liek zirgu skriešanās totalizatoram izskatīties pēc stabila un droša biznesa, kas laikam gan nozīmē to, ka cilvēks, kurš nolēmis pelnīt naudu ar rakstīšanu, nevar īsti būt drošs par savu nākotni. Un vēl viņš ir apgalvojis, ka rakstnieki savā attīstībā atrodas mazliet zemāk par klauniem un nedaudz augstāk par dresētiem roņiem. No tā varētu secināt, ka nemaz tik sarežģīta tā rakstnieka profesija nevarētu būt.
Galvenais ir iesākt. Rakstīt. Un pēc tam turpināt rakstīt. Turpināt tik ilgi, kamēr vien ir, ko rakstīt.
"Ja es būtu gaidījusi, kad sākšu rakstīt perfekti, es nebūtu uzrakstījusi nevienu pašu vārdu," atzīstas Mārgareta Atvuda, visu iespējamo literatūras balvu (izņemot Nobela) laureāte un vairāku literāru balvu dibinātāja.
Prozas lasījumu festivāls piedāvā iesaistīties gadskārtējā konkursā ar savu stāstu par to, kā tu iedomājies rakstnieka profesiju. Vai to var iemācīties? Vai ar to var pelnīt? Vai tai ir nepieciešamas kādas būtiskas iemaņas, prasmes, zināšanas un stiķi, vai pietiek ar talantu un nedaudz veiksmes? Vai tā ir profesija, kas var apgriezt ar kājām gaisā visu tavu dzīvi? Vai tā vispār ir profesija?
Līdz 15. oktobrim sūti pavisam jaunu vai arī jau kādu laiku atvilktnē noturētu, taču iepriekš nekur nepublicētu stāsta manuskriptu, kura apjoms būtu 5000-10000 rakstu zīmes ar visām nepieciešamajām atstarpēm, kā arī īsu aprakstu par sevi vienā izsmeļošā rindkopā uz e-pastu: prozaslasijumi@gmail.com ar norādi “Profesija – rakstnieks”.
Darbus godprātīgi izvērtēs profesionāla žūrija, bet piecu labāko darbu autoriem tiks dota iespēja uzstāties festivāla Prozas lasījumi 2023 pasākumā. Rezultātus paziņosim 1. novembrī Prozas lasījumu Facebook kontā un uzvarētājiem personīgi.
Galu galā, kā teicis tas pats Steinbeks: “Rakstniekam ir jātic, ka tas, ko viņš dara, ir pati svarīgākā nodarbe pasaulē. Un viņam ir jāturas pie šīs ilūzijas pat tad, kad viņš pārliecinās, ka tā nav patiesība.”