Piektdien, 28. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā plkst. 19.00 koncertprogrammā “Šūberts, Ravels un Stravinskis” pie Sinfonietta Rīga diriģenta pults atgriezīsies latviešu publikai labi pazīstamais un iepriekš augsti novērtētais igauņu diriģents Olari Eltss. Koncertā diriģents sola uzburt Itālijas muzikālajās tradīcijās sakņotu un Parīzē izlolotu dejritmu caurstrāvotu programmu. Džoakīno Rosīni operšedevru spārnotajai Franča Šūberta “Uvertīrai itāļu stilā” līdzās skanēs mūzika no Igora Stravinska baleta “Pulčinella”, kolorītu tēlu cauraustā Morisa Ravela svīta no baleta “Zosmāmiņas pasakas” un Parīzes Dievmātes katedrāles ērģelnieka Tjerī Eskeša Johana Sebastiāna Baha korāļprelūdiju slavinošā “Baroka dziesma”.
Franča Šūberta “Uvertīra itāļu stilā” Domažorā ir ģēnija agrīnās jaunības meistardarbs. 1817. gadā Vīni un arī 20 gadus jauno komponistu ir pārņēmuši itāļu opermeistara Džoakīno Rosīni daiļrades starmeši, kā rezultātā tiek atlikts darbs pie 6. simfonijas veidošanas, lai sacerētu pāris ekspromptus, kas jaušami atgādina Rosīni skaņu pasauli. Lai gan nosaukumi abām uvertīrām - “itāļu stilā” nav paša Šūberta doti, tie šķiet vairāk kā piemēroti šiem diviem eleganti operiskajiem opusiem.
Gandrīz gadsimtu vēlāk, 1910. gadā pasaulslavenā “Bolero” autors, franču komponists Moriss Ravels sacer “Zosmāmiņas pasakas”, veltot tās savu draugu bērniem, divām jaunām klavierspēles studentēm – Mimī un Džīnai Godebskām. Ravelam savu bērnu nebija, bet par spīti tam viņš dievināja to fantāziju pasauli. “Zosmāmiņas pasaku” mūzikas pamatā ir franču rakstnieka Šarla Pero pasakas - “Apburtā princese”, “Skaistule un Briesmonis” u.c., kas jau Ravela dzīves laikā bija labi zināmas.
1920. gada 15. maijs - Parīzes Ballet Russe notiek Igora Stravinska baleta "Pulčinella" pirmizrāde ar Leonīda Masina horeogrāfiju, Pablo Pikaso scenogrāfiju un Ernestu Ansermē pie diriģenta pults. Pēc leģendārā krievu baletmeistara Sergeja Djagiļeva pasūtījuma sacerētā "Pulčinella", kur mūzikas pamatā ir vairāki 18. gadsimta itāļu komponista Džovanni Batistas Pergolēzi skaņdarbi, iezīmē pāreju uz neoklasicisma periodu komponista Igora Stravinska daiļradē. Atrautība no dzimtenes, kas pēc revolūcijas daudziem krievu inteliģentiem ir slēgta, rosina meklēt jaunus iedvesmas avotus Eiropas kultūrā, īpaši baroka un agrīnā klasicisma stilistikā. Par savu darbu komponists reiz ir teicis: “Pulcičnella bija mans pagātnes atklājums, epifānija, caur kuru kļuva iespējams viss mans vēlāk radītais darbs.”
Franču ērģelnieks, komponists un improvizācijas meistars Tjerī Eskešs (1965) devis lielu ieguldījumu laikmetīgās mūzikas attīstībā. 1990. gadā ar izcilību absolvējis Parīzes konservatoriju, un jau pirmās viņa kompozīcijas novērtētas ļoti atzinīgi. Kopš pērnā gada Eskešs ir viens no četriem Parīzes Dievmātes katedrāles ērģelniekiem Veidojis ļoti veiksmīgu starptautisku karjeru gan kā ērģelnieks, gan kā komponists. Sacerējis vairāk nekā 30 skaņdarbus solo instrumentiem, simfoniskajam orķestrim un kamermūzikas žanrā. Darbs “Baroka dziesmas” savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2007. gada 24. maijā Kempērā, pie partitūras pasūtinātāja – Bretaņas orķestra – diriģenta pults esot Žoanai Karneiro. Komponists atklāj, ka šī skaņdarba pamatā ir trīs variācijas, fokusējoties uz korāļtradīciju un tās attīstību Johana Sebastiāna Baha un viņa laikabiedru daiļradēs.
Droši var apgalvot, ka līdztekus slavenajai Jervi dinastijai arī Olari Eltss ir vārds ar ko Igaunijā īpaši lepojas. Viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents, darbīgs operu iestudējumos un skaņu ierakstos - viņa vadībā ierakstīta Igauņu komponista Erki Svena Tīra mūzika skaņu ierakstu namos Finlandia un Ondine. Eltss savulaik izveidojis un vadījis laikmetīgās mūzikas ansambli NYYD, cita starpā arī vadījis kopkori Igaunijas Dziesmu svētkos. No 2001. līdz 2006. gadam Olari Eltss bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, pie LNSO diriģenta pults Eltss stājies arī vienā no orķestra 90 gadu jubilejas koncertsērijas koncertiem 2016. gadā. Eltsu uz sadarbību aicina redzamākie Eiropas un pasaules orķestri: Leipcigas Gewandhausorchester, Roterdamas filharmoniķi, Dānijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Somijas un Nīderlandes Radio simfoniskie orķestri, Dublinas RTÉ orķestris, Francijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sietlas simfoniķi, Seulas un Malaizijas Simfoniskie kolektīvi, Melburnas Simfoniskais orķestris. Viņš ir sadarbojies ar tādiem izciliem solistiem kā pianistu Žanu Eflamu Bavuzē, vijolnieku Renē Kapisonu un čellistu Gotjē Kapisonu, vijolniecēm Izabellu Faustu un Baibu Skridi, sitaminstrumentālistu Martinu Grūbingeru, altistu Maksimu Risanovu un daudziem citiem.
Biļetes uz koncertu nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.
Informāciju sagatavoja:
Ketlīna Brauere
Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga
sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr./ fakss +371 67215018, mob. +371 22120170
E-pasts: ketlina@sinfoniettariga.lv
www.sinfoniettariga.lv