No š.g. 5.septembra projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros turpina darbu pieci apmācīti un sagatavoti romu mediatori šādās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Rīgā, Valmierā, Ventspilī un Viļakas novadā.
No 2019.gada 3.septembra līdz 4.septembrim notika apmācības par romu mediatoru komunikācijas un darbības prasmju attīstību, lai uzlabotu labāku dialogu un sadarbību starp romu mediatoriem, romu ģimenēm un pašvaldību iestāžu speciālistiem romu integrācijas jautājumos pamatjomās, kā arī lai nodrošinātu efektīvāku atbalstu tām romu ģimenēm, kas atrodas sociālās atstumtības riska grupā.
Romu mediatora galvenais uzdevums ir veicināt un nodrošināt sadarbību starp romu ģimenēm un pašvaldības iestāžu, kā arī valsts aģentūru speciālistiem tādās jomās kā izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, bērnu tiesības u.c.
Romu mediators palīdz apzināt romu situāciju un problemātiskos jautājumus vietējā līmenī, un, sadarbībā ar pašvaldības sociālo lietu pārvaldes, izglītības pārvaldies un citu iestāžu pārstāvjiem, atrast atbilstošus risinājumus, lai veicinātu sociālā un nabadzības riskā nonākušo romu integrāciju un sociālo iekļaušanu vietējā līmenī.
Turklāt romu mediators vienkāršā, romiem saprotamā valodā regulāri informē vietējos romu iedzīvotājus par dažādām sociālā atbalsta iespējām, piemēram, par konkrētiem Eiropas Sociālā Fonda atbalsta pasākumiem un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī motivē romus izglītoties, iesaistīties darba tirgū, un kultūras un jauniešu pasākumos.
Katrā pilsētā romu mediators strādā pēc speciāli izstrādāta individuālā plāna, atbilstoši romu mediatoru darba vadlīnijām (vadlīnijas pieejamas ŠEIT) un ņemot vērā pilsētas vietējas vajadzības, aktuālos jautājumus un darbības prioritātes. Projekta ietvaros romu mediatori sniedz pakalpojumus attiecīgajā pilsētā vai novadā, strādājot četras stundas trīs darba dienas nedēļā.
2020.gada maijā ir paredzēta mediatoru darba rezultātu novērtēšana, kā arī tiks organizēts pieredzes apmaiņas seminārs par romu mediācijas praksi Latvijā, kurā tiks apspriesti romu mediatoru panākumi un nākotnes izaicinājumi.
D.Kretalovs, projekta „Latvijas romu platforma IV” vadītājs: „Ir būtiski, ka mediatori nāk no romu vides un ir atbalstīti no romu ģimeņu puses, ka viņiem būs iespēja turpināt darbu Latvijas pašvaldībās un uzlabot sadarbību gan ar pašvaldības iestāžu speciālistiem, gan palīdzēt saviem tautiešiem kas ir nonākuši sociāli nelabvēlīgajā situācijā. Mediators ir kā „uzticības persona”, kas savlaicīgi reaģē uz problemātisku situāciju, lai kopā ar attiecīgajiem speciālistiem rastu piemērotu tās atrisināšanu, nodrošinot efektīvāku romu pieejamību valsts un pašvaldības pakalpojumiem un motivējot tos uzlabot savu stāvokli. Pērn četri romu mediatori 8 mēnešu laikā sniedza palīdzību 125 romu ģimenēm. Saskaņā ar romu mediatoru darba izvērtējuma rezultātiem iepriekš sniegtais romu mediatoru darbs no pašvaldību speciālistu puses ir novērtēts pozitīvi un to ieteicams turpināt. Īpaši prieks par tām pašvaldībām, kā Ventspils pilsētas pašvaldību un Jelgavas pilsētas pašvaldību, kas, novērtējot romu mediatoru pozitīvus panākumus, sniedz līdzatbalstu romu mediatoru darbībai vietējā līmenī. Ceru, ka arī pārējās pašvaldības atradis iespēju atbalstīt savas pilsētas vai novada romu mediatoru darbu. Vienlīdz svarīgi, ka arvien vairāk romu aktīvi cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību un izskatīt iespēju kļūt par romu mediatoriem savās pilsētās.”.
Pasākumu īstenoja Kultūras ministrija Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros. Projekta uzdevums ir attīstīt Latvijas romu platformu, turpinot veicināt sadarbību, konsultāciju un dialogu starp romu pilsonisko sabiedrību, īpaši romu jauniešiem un sievietēm, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, kā arī nodrošinot plašāku iesaistīto personu efektīvu līdzdalību romu integrācijas politikas pasākumu kopuma īstenošanā un koordinācijā valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Šīs pasākums ir īstenots projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros” (līgums Nr.856468-NRP4-LV) ar Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” finansiālo atbalstu. Par pasākuma saturu atbild Kultūras ministrija un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis.