Svētdien, 22. septembrī, aprit 90 gadi, kopš dzimis Latvijas dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis (1934), un Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu izveidojis operatora un režisora jubilejas kolekciju, kas pieejama tiešsaistē bez maksas visā Latvijā – kopā 20 kinodarbi (1960-2018), kas rāda Ivaru Selecki gan kā operatoru, gan režisoru, gan kā būtisku Latvijas, Baltijas un Eiropas kinovēstures personību.
Operatora un režisora Ivara Selecka ieguldījums Latvijas kinomākslā ir ārkārtīgi plašs un apjomīgs – vairāk nekā 65 darba gadi, vairāk nekā 50 filmu un 100 kinožurnālu –, un portāla filmas.lv izvēlētais fokuss šī mantojuma atspoguļojumam ir koncentrēta spilgtāko darbu izlase. Kolekcijā iekļauti deviņi kinodarbi, kur Ivars Seleckis strādājis kā kinooperators citu režisoru filmās, deviņas paša meistara režisētas (un vairumā gadījumu arī paša filmētas) dokumentālās filmas, un kā rezumējums noslēgumā – Simtgades dokumentālā filma Laika tilti (2018, režisori Kristīne Briede un Audrius Stonis), kas iezīmē Ivara Selecka nozīmīgo vietu Latvijas un Baltijas kinovēsturē.
Portāla filmas.lv jubilejas kolekcija sākas ar simbolisku darbu, pašu pirmo filmu, kurā iekļauts tolaik vēl operatora asistenta Ivara Selecka filmētais materiāls – amizanti dzīvas lietus ainiņas pilsētā, lietuslāšu, peļķu un kāju tuvplāni režisora Aloiza Brenča īsfilmā Mana Rīga (1960), kuru kinovēsturnieki uzskata par vienu no pirmajiem poētiskā dokumentālā priekšvēstnešiem, un šī jaunā domāšana vislabāk sajūtama tieši asistenta Selecka notvertajos kadros.
Jau 1963. gadā ar īsfilmām Krasts un Ceļamaize sākas operatora Ivara Selecka sadarbība ar režisoru Aivaru Freimani, viens no stabilākajiem, talantīgākajiem un ražīgākajiem tandēmiem Latvijas dokumentālā kino vēsturē. Viņu perfektās simbiozes rezultāts ir arī lielfilmas Gada reportāža (1965), Kuldīgas freskas (1966) un Lomi (1969), katra savā veidā ievērojama kā pagrieziena punkti dokumentālā kino attīstībā.
Krāsaina un kultūrvēsturiski nozīmīga liecība par Ivara Selecka daudzveidīgo darbību kinohronikā ir kinožurnāls Māksla (1/1967, režisore Irina Mass); īsfilmas formātā jaunā gleznotāja Džemma Skulme stāsta par savu ģimeni, kurā „visi esam mākslinieki” – Džemmas tēvs Oto Skulme, vīrs Ojārs Ābols, dēls Juris Dimiters un mazā meitiņa Marta.
Operatora Ivara Selecka garajā filmogrāfijā ir arī trīs spēlfilmas, un divas no tām iekļautas portāla jubilejas kolekcijā – dokumentālista Ulda Brauna melnbaltā Motociklistu vasara (1975), kas jau filmēšanas procesā tika dēvēta par „operatoru filmu”, un režisora Imanta Krenberga atraktīvā un dekoratīvā dziesmuspēle Īsa pamācība mīlēšanā (1982).
Ivars Seleckis kā dokumentālā kino režisors nāk ar jaunu pavērsienu visam Latvijas dokumentālajam kino – viņš pirmais konsekventi un arvien dziļāk pēta sabiedrībā aktuālas problēmas, tādējādi izraisot skatītājos lielu interesi par šīm filmām un plašas diskusijas. Pirmais un uzreiz veiksmīgais mēģinājums atklāt sociālistiskās saimniekošanas radītu problemātiku jauno rūpnīcas strādnieču dzīvē ir filma Valmieras meitenes (1970), vēl plašāku rezonansi iegūst filma Sieviete, kuru gaida? (1978), kas apšauba sava laikmeta priekšstatus par sievietes vietu sabiedrībā. Kā loģisks turpinājums pēc dažiem gadiem rodas filma Meklēju vīrieti (1983), kuras varoņi pārstāv ļoti dažādus domāšanas modeļus un atšķirīgas dzīves situācijas.
Nozīmīgs tematisks pavediens Ivara Selecka filmogrāfijā ir dažādu kultūras personību portretējumi, kuros turpinās 70. gadu beigās aizsākusies sadarbība ar scenāristu Tālivaldi Margēviču. Jubilejas kolekcijā šo sadarbību iezīmē dažādu laikmetu darbi – gan rakstnieces Regīnas Ezeras portrets īsfilmā Sieviete starp diviem romāniem (1984), gan tolaik vēl jaunās operdziedātājas Elīnas Garančas pirmie soļi pretī pasaules slavai filmā Operdziedātāja uz skrituļslidām (2002).
Tomēr svarīgākais caurviju pavediens visā radošajā mūžā, režisora un operatora Ivara Selecka vērīgākās uzmanības objekts ir Latvija un tās ļaudis dažādos laikmetos. Paralēli klasiskajām „zemnieku cikla” filmām, kuras šajās jubilejas dienās izrāda Latvijas Televīzija un citas kultūras institūcijas, portāla filmas.lv jubilejas kolekcija piedāvā mazāk zināmas un tāpēc pat pārsteidzošākas režisora Ivara Selecka filmas par Latviju. Īsfilma Latvija no putna lidojuma (1985, operators Uldis Veiss) ir aizkustinoša liecība par „pirms-dronu laikmetu”, kur aviofilmējuma kadrā bieži ienāk lidmašīnas ritenis vai helikoptera ēna, bet visvairāk filma intriģē ar neparastu formas risinājumu – attēlā dažādu gadalaiku filmējumi no gaisa kombinēti ar bērnu zīmējumiem, bet vēl daļa no filmas stāsta risinās tikai skaņu celiņā.
Tikpat neparasts ir iemesls, kas motivējis ceļojumu cauri Kurzemei pilnmetrāžas filmā Gājiens ar krokodilu (1995) – dzejnieka Imanta Ziedoņa izdomāta akcija, kuras ietvaros zirga pajūgā tiek vests tēlnieka Oļega Skaraiņa veidots betona krokodils kā piemineklis Dundagā dzimušajam Austrālijas krokodilu medniekam Arvīdam Blūmentālam.
Dokumentālā filma Zem ozola kuplajiem zariem (2007) atnesa režisoram Ivaram Seleckim arī Lielo Kristapu kā labākajam dokumentālā kino operatoram un stāsta par dažādiem Latvijas zemniekiem un dažādiem lauku saimniekošanas modeļiem izšķirīgā laikā, kad Latvija iestājas Eiropas Savienībā.
Režisora Ivara Selecka filmu izlasi šajā jubilejas kolekcijā noslēdz īsfilma Ķīpsalā (2014), kas tapa kā viena no atsevišķām novelēm īsfilmu antoloģijā par Rīgu, - vērīgs stāstījums par šo neparasto pilsētas daļu, sirsnīgajā intonācijā ļoti līdzīgs Ivara Selecka visslavenākajai filmai Šķērsiela (1988). Režisora un operatora turpmākās filmogrāfijas kontekstā svarīgi, ka ar šo īsfilmu sākās Ivara Selecka sadarbība ar filmu studiju Mistrus Media, un šajā sadarbībā nu jau tapušas trīs pilnmetrāžas dokumentālās filmas, arī Turpinājums. Pieaugšana (2024), kas pirmizrādi piedzīvos Meistara 90. dzimšanas dienā un tūlīt pēc tam būs skatāma kinoteātros.
Režisora un operatora Ivara Selecka jubilejas kolekcija sagatavota ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kur glabājas Ivara un Maijas Selecku fonds vairāk nekā 1500 dokumentu apjomā. Par godu vecmeistara jubilejai arī Latvijas Nacionālā arhīva digitālajā krātuvē www.redzidzirdilatviju.lv tiek atvērta tematiskā kolekcija, kurā iekļauti vairāk nekā 50 operatora un režisora Ivara Selecka darbi no 1961. līdz 2013. gadam, spilgtākie kinožurnāli un filmu uzņemšanas fotogrāfiju izlase.
NKC filmu kolekciju veidošanu atbalsta arī Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību. Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido un uztur Nacionālais Kino centrs.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste
+371 26129954,
kristine.matisa@nkc.gov.lv
Portāla filmas.lv vadītāja
Zigita Saulīte,
+371 67358875,
zigita.saulite@nkc.gov.lv