Dokumentālā kino režisore Laima Žurgina (1943) septembra nogalē svin 80. jubileju, un Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu piedalās svinēšanā ar plašu jubilāres filmu kolekciju – 24 dokumentālās filmas un kinožurnāli (1969–2019) no 25. septembra tiešsaistē pieejami sabiedrībai visā Latvijas teritorijā bez maksas.
Kinodokumentāliste Laima Žurgina ir viena no Latvijas dokumentālā kino „zelta paaudzes”, viņas ieguldījums Latvijas kino vēsturē sasniedz apmēram 100 filmu un kinožurnālu. Tātad jubilejas kolekcijā iespējams iekļaut tikai nelielu radošā darba daļu, kas tomēr konspektīvi raksturo režisores rokrakstu, tēmu loku un spilgtākos sasniegumus.
Jau pirms pievēršanās kinematogrāfijai Laimas Žurginas interešu apvārsnis bijis ļoti plašs, viņa augusi mākslinieku un literātu vidē, tāpēc no agrīnajām filmām kolekcijā ietilpst gan dzejnieka jubilejas filma Jānis Sudrabkalns (1969), gan Rīgas arhitektūras perspektīvas filmā Stāvi (1972). Absolvējot kinoinstitūtu, Laimas Žurginas diplomdarbs ir izcilā baletdejotāja portrets Māris Liepa (1971), un ar šo filmu sākas svarīga līnija režisores radošajā darbā – nozīmīgu kultūras darbinieku portreti.
Septiņdesmitajos gados šo līniju turpina filmas Ceturtā dimensija (1977, par dzejnieku Ojāru Vācieti), Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku (1977) un Imants Ziedonis. Portrets locījumos (1979), te piederas arī skolu jaunatnei domātā Izglītības ministrijas pasūtījuma filma Rūdolfs Blaumanis (1979) ar inscenējuma elementiem. Deviņdesmitajos gados un vēlāk Laimas Žurginas uzmanības lokā nonāk arī aktieris Ģirts Jakovļevs (filmā Ģirts, 1992), aktrise Elza Radziņa (filmā Stella Stellarum, 1993), jaunie mākslinieki – tēlnieks Jānis Bārda, gleznotājs Normunds Brasliņš, arhitekts Uģis Zābers (filmā Trivium, 1998), Latvijas mākslas vēsturē pirmā sieviete tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (filmā Avangarda amazone, 2009).
Trīs filmas Laimas Žurginas jubilejas kolekcijā rāda tās kvalitātes, ar kurām viņa kļuva pazīstama starptautiskai auditorijai, – gleznotājas Džemmas Skulmes portrets Džemma (1986); nepieradinātā mākslinieka Andra Grinberga darbs Mazirbes internātskolā ar sarežģītu likteņu bērniem, filma ar sabiedriski aktīvās publicistes Marinas Kosteņeckas scenāriju Neglītais pīlēns – cilvēka bērns (1986), un kā trešā – skarbai politiskai aktualitātei veltītā Atmodas laika pilnmetrāžas filma Tie ir arī mani dēli (1990) par kareivju mātēm un viņu dēliem, kuri miera laikā iet bojā, dienēdami padomju armijā. Atmodas laika sabiedrības noskaņojumu, tikai daudz pozitīvākā pacilājumā, rāda arī pilnmetrāžas filma par starptautisko folkloras festivālu Baltica ’88 (1988), kas sākas jūras krastā ar Skandinieku dziedātu „Spīguļo, saulīt…” un turpinās ar tekstu, kura autore ir dzejniece Māra Zālīte.
Rīgas kinostudijā nodarbinātie dokumentālisti īpaši bija specializējušies īsfilmas formātā, jo regulāra viņu darba daļa bija kinožurnālu veidošana, turklāt plašā tematiskajā spektrā. Šo amplitūdu jubilejas kolekcijā ieskicē kinožurnāli Pionieris (3/1973) un Sporta apskats (2/1976), arī divi regulārie iknedēļas žurnāli, kam Atmodas laikā mainījās nosaukums. Kolekcijā tādējādi ietilpst gan kinožurnāls Padomju Latvija (27/1987), kas ar apakšvirsrakstu Ceļojuma piezīmes ar smaidu stāsta par režisora Ulda Brauna vadītās dokumentālistu grupas darbu ārpus Latvijas, toreizējā sociālistisko valstu nometnē; gan arī žurnāls Latvijas hronika (4/1994) ar apakšvirsrakstu Gadsimta jubileja – leģendārā aktiera Ēvalda Valtera godināšana viņa simtajā dzimšanas dienā 1994. gada pavasarī (šis darbs savulaik saņēmis Lielā Kristapa medaļu kā 1994.–1995. gada labākais kinožurnāls).
Tomēr visvairāk un labprātāk režisore Laima Žurgina strādājusi pie kinožurnāliem Māksla, kas deva iespēju dokumentēt laikmetu kultūras norisēs, un arī šajā formātā bieži izcēlusi neordināras personības – piemēram, gleznotāju Induli Zariņu kinožurnālā Māksla (2/1986), tekstilmāksliniekus Rūdolfu Heimrātu, Edīti Vīgneri, Aiju Baumani, Rutu Bogustovu un Georgu Barkānu starptautiskajam gobelēnistu simpozijam veltītā žurnālā Māksla (4/1974) ar apakšvirsrakstu Spēle ar dzīpariem. Īpaša Laimas Žurginas mīlestība ir arī teātris, tāpēc jubilejas kolekcijā iekļauts kinožurnāla Māksla dubultnumurs (1981) par Dailes teātra jauno dzīvi jaunā teātra namā un žurnāls Māksla (2/1993) par latviešu teātra 125. gadadienas svinībām un tobrīd aktuālākajiem iestudējumiem Roberto Zuko, Pazudušais dēls un Velni, ko veidojuši režisori Pēteris Pētersons, Alvis Birkovs un Pēteris Krilovs.
Visjaunākais darbs Laimas Žurginas jubilejas kolekcijā ir studijā Ego Media producētā pilnmetrāžas filma Kaza kāpa debesīs (2019), režisores stāsts par savas paaudzes radošajiem cilvēkiem, kuri padomju laikos veidoja brīvdomības saliņu leģendārajā Vaļņu ielas kafejnīcā Kaza. Šī filma ir vienīgā, kas portālā būs pieejama ierobežotu laiku – vienu nedēļu, līdz 1. oktobrim (ieskaitot).
Laimas Žurginas jubilejas filmu kolekcija portālā filmas.lv skatāma no 25. septembra, tādējādi papildinot pastāvīgi pieejamo Latvijas kinovēstures krājumu. Paldies par atsaucību un sadarbību Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītājai Dacei Bušantei; filmu kolekciju veidošanu atbalsta arī Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kas nodrošina portāla tehnisko darbību. Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido un uztur Nacionālais Kino centrs.
Sagatavoja:
Kristīne Matīsa,
Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste
26129954,
kristine.matisa@nkc.gov.lv
Portāla filmas.lv vadītāja
Zigita Saulīte,
67358875,
zigita.saulite@nkc.gov.lv