Pirmoreiz veikta pētījuma „Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi” rezultāti apliecina, ka legāla satura kopēšana viedtālrunī ir niecīga. „Līdz ar to Kultūras ministrija (KM) neredz nepieciešamību papildināt tukšo materiālo nesēju sarakstu, par kuriem maksājama atlīdzība autortiesību un blakustiesību īpašniekiem, iekļaujot tajā viedtālruņus,” norāda KM Autortiesību nodaļas vadītāja Linda Zommere.
Iegūtie dati apliecina, ka 2/3 jeb 66,5% Latvijas iedzīvotāju lieto viedtālruni, kurā ir pieejams internets. Visvairāk pētījuma respondentu lieto viedtālruni, lai internetā klausītos mūziku (62,1%), spēlētu spēles (40,2%), skatītos filmas (33,5%), TV pārraides – seriālus, TV raidījumus un šovus - (32,5%), vērotu sporta sacensības (25,1%) un pavisam neliela daļa – lai lasītu e-grāmatas (15,9%).
No atbildēm uz jautājumu, kādas darbības lietotāji veic viedtālruņos ar autortiesību un blakustiesību objektiem, secināms, ka visvairāk aptaujāto nelegāla interneta saturu lieto, lai klausītos mūziku (40%), vienādi daudz – lai skatītos filmas (32,7%) un spēlētu spēles (32,2%) – nedaudz mazāk, lai skatītos TV pārraides (25,5%), vērotu sporta sacensības (24,5%) un neliela aptaujāto daļa, lai lasītu e-grāmatas (13,6%).
Viedtālruņu lietotāju vērtējumā legāla satura lietošanu visvairāk sekmē satura kvalitāte (79%), bailes inficēt ierīci ar vīrusiem (77%), ērtāka un vienkāršāka legālā satura piedāvātāju pakalpojuma lietošana (77,3%) un plašākas satura izvēles iespējas (76%). Bailes no soda par nelegāla satura izmantošanu māc 62,5% aptaujāto; savukārt apziņa, ka nelegāla satura lietošana nav ētiska un tiesību īpašnieki nesaņem atlīdzību par savu darbu - 62,3%.
Savukārt nelegāla satura lietošanu viedtālrunī veicina legālā satura augstā cena (80,3%), nelegālā satura vieglā pieejamība (78,8%), plašās izvēles iespējas, ko nodrošina nelegālā satura piedāvātāji (76%), zemais risks tikt pieķertam un sodītam par nelegāla satura lietošanu (73,8%), grūtības atšķirt legālu saturu no nelegāla (73,5%) un arīdzan vēlamā satura vienkārša un tūlītēja nepieejamība (71,8%).
„Analizējot pētījuma rezultātus, secinām, ka Latvijas iedzīvotājiem joprojām ir grūtības atšķirt legāla satura piedāvājumus no nelegāla,” atzīmē L.Zommere, uzsverot, ka tāpēc KM turpinās attīstīt, papildināt un popularizēt ministrijas uzturēto portālu www.nemdrosi.lv, kurā atrodama informācija par Latvijā pieejamām legālām platformām.
„Diemžēl jāsecina, ka arī viedtālruņos daudz tiek lietots nelegāls saturs,” pauž KM autortiesību nodaļas vadītāja, izsakot cerības attiecībā uz mobilo sakaru operatoru sadarbību nelegāla satura lietošanas paradumu apkarošanā.
Lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas viedtālruņu lietotāju autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanas paradumi, pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma pirmoreiz veikts pētījums. Pētījuma autors ir Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. Arnis Sauka sadarbībā ar SKDS.
Pētījuma ietvaros savās dzīvesvietās intervēti 1 117 visu Latvijas reģionu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
TERMINU SKAIDROJUMS:
AUTORTIESĪBAS ir autora tiesības noteikt, vai un kādā veidā un par kādu atlīdzību citas personas ir tiesīgas izmantot viņa radītos literāros, vizuālās mākslas, muzikālos u.tml. darbus.
BLAKUSTIESĪBAS pieder izpildītājiem (piemēram, dziedātājiem, dejotājiem un aktieriem), fonogrammu producentiem, filmu producentiem un raidorganizācijām. Blakustiesības aizsargā šo personu darbības rezultātus - izpildījumus, fonogrammas (skaņu ierakstus), filmas un raidījumus.
Autortiesības aptver gan tiesības kontrolēt autoru darbu izmantošanu (mantiskās tiesības), gan tiesības aizsargāt īpašo personisko saikni ar savu darbu (personiskās tiesības). Autora mantiskās tiesības ir, piemēram, tiesības atļaut vai aizliegt darbu KOPĒŠANU, publisku izpildīšanu, izplatīšanu, pārveidošanu. Autora personiskās tiesības ietver tiesības norādīt savu vārdu vai pseidonīmu, pieņemt lēmumu par darba publicēšanu, pieprasīt sava darba negrozāmību u.c.
TUKŠO MATERIĀLO NESĒJU SARAKSTS – saraksts ar iekārtām un nesējiem, kuras tiek izmantotas kopēšanai personiskai lietošanai un par kurām maksājama atlīdzība autoriem, izpildītājiem un fonogrammu un filmu producentiem. Tajā ietilpst, CD, DVD, USB zibatmiņas un personālie datori (Nosaka MK 10.05.2005. noteikumi Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”).
Papildu informācijai:
Lita Kokale,
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67330202, 26469946
E-pasts: Lita.Kokale@km.gov.lv