Ar balvu pasniegšanas ceremoniju Latvijas televīzijas tiešraidē no Nacionālās filmu skolas un vairākām citām Rīgas vietām 15. novembrī noslēdzās Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps”.
LAUREĀTI
BALVU PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU FILMU MĀKSLĀ saņēma kinooperators KALVIS ZALCMANIS (balvas atbalstītājs - Hannu Pro).
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA
Dvēseļu putenis, režisors Dzintars Dreibergs (studija Kultfilma). Žūrijas pamatojums: “Par būtisku Latvijas vēstures notikumu atainojumu, ļaujot mums tos izjust un noticēt.” Balvas atbalstītājs - LMT Viedtelevīzija. LMT prezidents Juris Binde: “LMT Viedtelevīzijas balva labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai šovakar ar drona starpniecību nonāca pie uzvarētāja. Apsveicam filmas Dvēseļu putenis komandu un novēlam augstu lidojumu Latvijas filmām, kas iedzīvina mūsu kultūras vērtības un nes tās starptautiskajā kinopasaulē.”
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
Valkātājs, režisors Ivars Zviedris (studija Dokumentālists). Žūrijas pamatojums: “Filma, kas uzmanīgi seko tās personāžu sociālajām un politiskajām dienaskārtībām to drūmākajos posmos un aplūko izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras pierobežā dzīvojošie, sniedzot iespēju sadzirdēt tos cilvēkus, kuriem ne vienmēr tiek dota iespēja izteikties.”
LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
Pirmais tilts, režisore Laila Pakalniņa (studija Kompānija Hargla). Žūrijas pamatojums: “Spēcīgs vizuālais stāsts, kas atspoguļo mirkļa skaistumu.”
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA
Mans mīļākais karš, režisore Ilze Burkovska-Jakobsena (studijas Bivrost Film (Norvēģija), Ego Media (Latvija)). Žūrijas pamatojums: “Par oriģinālu veidu kā dalīties ar personīgo pieredzi, pārnesot uz ekrāna bērna skatījumu uz pasauli aiz dzelzs priekškara, atsvaidzinot to ar vieglu ironijas devu.”
LABĀKĀ DEBIJAS FILMA
Maiņa, režisors Reinis Kalviņš (studija Mistrus Media).
LABĀKAIS SCENĀRIJS
Viesturs Kairišs, filma “Pilsēta pie upes”.
LABĀKĀ SPĒLFILMAS REŽIJA
Dzintars Dreibergs par filmu Dvēseļu putenis. Žūrijas pamatojums: “Par vēsturiskas latviešu filmas pacelšanu jaunā mākslinieciskajā līmenī, par drosmīgiem radošiem lēmumiem, kas rada skatītājam līdzpārdzīvojumu valsts izveidošanas procesam.”
LABĀKAIS OPERATORS SPĒLFILMĀ
Valdis Celmiņš par filmu Dvēseļu putenis. Žūrijas pamatojums: “Filmas vizualitāte ļauj sajust kara aukstumu un nežēlību, apliecina cilvēka dvēseles neizsīkstošo spēku.”
ĪPAŠĀ ŽŪRIJAS ATZINĪBA
operatoram Andrejam Rudzātam par filmu Ko zina Klusā Gerda. Žūrijas pamatojums: “Par oriģinālu gaismas un krāsu pielietojumu, radot jaunu, zaigojošu pasauli, kas skatītāju pārceļ netveramā vietā starp sapni un īstenību.”
LABĀKAIS AKTIERDARBS PIRMĀ PLĀNA LOMĀ
Dāvis Suharevskis filmā “Pilsēta pie upes”
LABĀKAIS AKTIERDARBS OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Brigita Cmuntova filmā Pilsēta pie upes
LABĀKAIS MĀKSLINIEKA DARBS
Jurģis Krāsons, Ko zina Klusā Gerda
LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKA DARBS
Keita, Ko zina Klusā Gerda
LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKA DARBS
Dzintra Bijubena, Dvēseļu putenis
LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽIJA
Liene Linde un Armands Začs, filma Klātbūtne. Žūrijas pamatojums: “Par dziļi personīgiem un vienlaikus ļoti izjustiem stāstiem, kas pasniegti ar pārliecinošu vienkāršību, kas iespējama tikai ar lielu uzticēšanos filmas veidotājiem.”
LABĀKAIS OPERATORS DOKUMENTĀLAJĀ FILMĀ
Haralds Ozols, Ivars Zviedris, filma “Valkātājs”
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMAS REŽIJA
Ilze Burkovska-Jakobsena, filma Mans mīļākais karš
LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS
Kārlis Vītols, filma Gulbju jaunava
LABĀKĀ MŪZIKA
Lolita Ritmanis, filma Dvēseļu putenis
LABĀKĀ SKAŅU REŽIJA
Ludvīks Bohadlo, Roberts Slezaks, filma Pilsēta pie upes
LABĀKĀ MONTĀŽAS REŽIJA
Gatis Belogrudovs, Dvēseļu putenis
LABĀKĀ STUDENTU FILMA saņēma LIELĀ KRISTAPA LUKTURI
Divas strīpiņas, režisore Alise Zariņa