28. jūnijā notika Kultūras ministrijas (KM) rīkotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (PMIF) 2014.-2020. gada programmas ietvaros sasniegto rezultātu izvērtējuma un 2021. – 2027. gada programmas aktualitāšu konference. Par fonda līdzšinējā periodā sasniegtajiem rezultātiem konferencē ziņoja KM un projektu īstenotāju pārstāvji; par PMIF jaunā perioda aktualitātēm – KM un Sabiedrības integrācijas fonda kā Vienas pieturas aģentūras funkciju nodrošinātāja pārstāvji.
2014.-2020. gada periodā PMIF ieviešana noritējusi 5 aktivitāšu 4 projektu pieteikumu atlases kārtās - kopumā 36 projektu ietvaros - ko īstenojušas 9 nevalstiskās organizācijas, 3 Latvijas universitātes un 1 valsts aģentūra, sabiedrība integrācijas pasākumos investēti 7 570 405 eiro Eiropas Savienības finansējuma. Rezultātā latviešu valodas kursi mācīti 4 613 trešo valstu pilsoņiem, kuru lielākā daļa bijusi no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Integrācijas pasākumu atbalsts nodrošināts 9 915 trešo valstu pilsoņiem, sniedzot 13 407 sadzīves konsultācijas, kā arī nodrošinot psihologa palīdzību.
Tāpat PMIF ietvaros nodrošināta palīdzība 1 359 bēgļiem, starptautiskās aizsardzības personām un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; 1 593 cilvēkiem sniegti bezmaksas tulkošanas pakalpojumi. Līdztekus tiešajam atbalstam un konsultācijām nodrošināts izglītojošs kurss 146 Latvijas žurnālistiem un redaktoriem par integrācijas jautājumiem, tādejādi sekmējot 29 mediju padziļinātāku izpratni šajos jautājumos.
Integrācijas ievadkursus par aktuālajiem sociālajiem, sabiedriski politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras procesiem Latvijā, nodrošinot iekļaušanos veicinošus pasākumus: kultūras pasākumu vai kultūras iestāžu apmeklēšana, lai iepazītu amatiermākslas, profesionālās un laikmetīgās mākslas piedāvājumu vai Latvijas kultūras kanonu, sporta un atpūtas pasākumu organizēšana, pasākumu, kas veicina starpkultūru dialogu un saliedētas sabiedrības attīstību organizēšana, iesaistot arī trešo valstu pilsoņu tuvākos radiniekus un vietējo sabiedrību, interesentiem organizēja 1 valsts aģentūra un 6 nevalstiskās organizācijas. Kopā integrācijas kursus, latviešu valodas sarunvalodas klubiņus un integrācijas kursus apmeklējuši 3 786 trešo valstu pilsoņi no 74 pasaules valstīm; to lielākā daļa no Krievijas, Ukrainas un Indijas.
3 PMIF projektu ietvaros 1 nevalstiskā organizācija nodrošinājusi integrācijas ievadkursu par aktuālajiem sociālajiem, sabiedriski politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras procesiem Latvijā un iekļaušanos veicinošus pasākumus starptautiskās aizsardzības personām (patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss). Kopumā integrācijas kursus apmeklēja 1 051 starptautiskās aizsardzības persona un 308 starptautiskās aizsardzības personas pabeidza bezmaksas latviešu valodas kursus.
3 PMIF projektu ietvaros 1 nevalstiskā organizācija nodrošinājusi Informācijas centra iebraucējiem pakalpojumus, kuru ietvaros sniegtas 13 407 konsultācijas par juridiskiem, sociāliem, veselības aprūpes, izglītības u.c. jautājumiem kopumā 9 915 trešo valstu pilsoņiem, nodrošināta starpinstitucionālās dialoga platformas izveide un darbība, iesaistot valsts un pašvaldību iestādes, starptautiskās organizācijas un nevalstiskās organizācijas, sniegtas konsultācijas speciālistiem, kuri strādā ar trešo valstu pilsoņiem, kā arī tie izglītoti starpkultūras jautājumos. Informācijas centrs iebraucējiem sniedzis bezmaksas tulkošanas pakalpojumus 1 593 trešo valstu pilsoņiem kopumā 7 050 reizes. Nodrošināts arīdzan psiholoģiskais atbalsts - 411 bezmaksas psihologa konsultācijas.
PMIF ietvaros veikta arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju speciālistu, kas strādā ar trešo valstu pilsoņiem, izglītošana starpkultūru komunikācijas jautājumos un kopumā mācības pabeiguši 1 156 speciālisti, tādējādi uzlabojot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.
“Neskatoties uz COVID-19 pandēmijas ietekmi uz projektos plānoto pasākumu ieviešanu un migrācijas plūsmas pieaugumu, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, PMIF projekti ir veiksmīgi īstenoti un tajos sākotnēji plānotie sasniedzamie rezultāti ir pat pārsniegti,” akcentē KM Eiropas Savienības fondu departamenta direktores vietniece Evija Vārna.
Ņemot vērā to, ka trešo valstu pilsoņu skaits Latvijā pieaug, PMIF 2021. – 2027.gada plānošanas periodā paredzēts turpināt aizvadītajā periodā iesākto virzienu, paredzot:
- nodrošināt Nacionāla līmeņa koordinējošās iestādes “Vienas pieturas aģentūra” darbību visos Latvijas reģionos,
- veicināt trešo valstu pilsoņu iekļaušanos vietējā sabiedrībā nodrošinot latviešu valodas lietošanas un apguves iespējas, nodrošinot trešo valstu pilsoņu ievadkursus par Latviju un inovatīvus pasākumus, kas veicina trešo valstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā un
- nodrošinot starpkultūru komunikācijas mācības dažādu jomu profesionāļiem.
Kopējais PMIF finansējums 2021.-2027.gada plānošanas periodā ir 16,5 mlj. eiro.
Šobrīd noslēgumam tuvojas projektu iesniegumu atlase latviešu valodas kursu un sarunvalodas klubu nodrošināšanai trešo valstu pilsoņiem; projektu īstenošanai paredzētais finansējums - 2 299 500 eiro, projektu īstenošanas laiks - līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Lai nodrošinātu ievadkursu trešo valstu pilsoņiem par dzīvi Latvijā, pretendenti projektus aicināti iesniegt līdz š.g. 30.jūnijam. Plašāka informācija par projektu iesniegumu atlasi - https://www.km.gov.lv/lv/konkursi-pmif-2021-2027
Kultūras ministrija ir Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014-2020) deleģētā iestāde Latvijā integrācijas jomā. Fonda vadošā iestāde ir Iekšlietu ministrija un Revīzijas iestāde - Finanšu ministrija. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014-2020. gadu periodā) mērķi bija:
- stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;
- sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām. Vienlaikus nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju;
- stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, kas veicina nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs;
- stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, tostarp īstenojot praktisku sadarbību.
Konferencē demonstrētās prezentācijas
