Pārrunā Rundāles pils muzeja sagatavoto redzējumu Mežotnes pils ēku kompleksa attīstībai

13. februārī notika Mežotnes pils darba grupas sanāksme, kurā, klātesot Rundāles pils muzeja, Bauskas pašvaldības, Kultūras ministrijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Valsts nekustamo īpašumu pārstāvjiem, tika pārrunāts Rundāles pils muzeja sagatavotais redzējums Mežotnes pils ēku kompleksa attīstībai. Šobrīd tiek izskatīts scenārijs par Mežotnes pils nodošanu apsaimniekošanā un lietošanā Rundāles pils muzejam, provizoriski paredzot tās atvēršanu publikai 2025. gada jūnijā.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse informēja, ka muzeja juridiskā statusa maiņa uz atvasinātu publisku personu* ļaus efektīvāk izmantot muzeja rīcībā esošos, ierobežotos finanšu resursus un vajadzības gadījumā daļu no Rundāles pils muzeja ieņēmumiem novirzīt Mežotnes pils darbības uzsākšanai. Investīcijas Mežotnes pils muzeja piedāvājuma un satura veidošanā tiek plānotas pakāpeniski ar nelieliem ekspozīcijas uzlabojumiem un plašāku izstādi 2027. gadā.

Vienlaikus, lai Rundāles pils muzejs varētu pārņemt Mežotnes pili apsaimniekošanā, nepieciešams palielināt tā darbinieku skaitu. Šajā jautājumā KM būs jākonsultējas Valsts kancelejā.

Darba grupa vienojās par kopīga konceptuālā ziņojuma izstrādi Mežotnes pils ēku kompleksa attīstībai, kuru virzīt izskatīšanai valdībā.

*Jau ziņots, ka atvasinātas publiskas personas statusā Rundāles pils muzejs ir no 2025. gada 2. janvāra.

Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t.s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gs. beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gs. 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.

Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u.c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.

Mežotnes pils šobrīd  ir VNĪ īpašumā.