Noslēdzies projekts “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā”, kas ticis īstenots ar Kultūras ministrijas piesaistītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžetu finansējuma atbalstu 1,5 miljonu eiro apmērā. Tā gaitā atjaunoti trīs nozīmīgi kultūras mantojuma objekti Jēkabpilī, Koknesē un Ogrē.
Jēkabpils pilsētas dome bija projekta vadošais partneris un projekta gaitā sāka Krustpils pils atjaunošanas darbus. Pils A korpusa pirmajā stāvā tikuši atjaunoti 18. gadsimta sienu gleznojumi un septiņās telpās iekārtota ekspozīcija par pilsētas vēsturi. Korpusa otrajā stāvā vēsturiskās telpas atjaunotas, lai tajās varētu notikt kultūras pasākumi. Atjaunots arī pils dārzs, kurā vēsturiskajā atrašanās vietā uzstādīta strūklaka. Par Jēkabpils pašvaldības līdzekļiem atjaunota pils Medību zāle, garderobe, kā arī iegādātas mēbeles izglītojošu nodarbību norisei un jauns flīģelis. Krustpils pils ēkas un tās kompleksa atjaunošana un attīstīšana turpinās arī kultūras mantojuma saglabāšanas projektu 3. kārtā.
Ogres novada pašvaldība projekta gaitā sāka bijušās sanatorijas “Ogre” atjaunošanas darbus. Ticis atjaunots bijušās sanatorijas jumts, veikta ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana un izbūve, restaurētas lielās zāles krāsnis. Lielajā zālē veikta grīdu atjaunošana, kā arī sienu un griestu apmetuma un krāsojuma atjaunošana. Atjaunotas arī telpas tūrisma informācijas centra Zilo kalnu aģentūras vajadzībām.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem bijušās sanatorijas atjaunošanas darbu gaitā bija saglabāt ievērojamā latviešu gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumus, kas tapuši 1927. gadā un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pēc 2. Pasaules kara gleznojumi bija tikuši aizkrāsoti un atkal atsegti tikai deviņdesmito gadu sākumā. Darbu laikā atklājās, ka apgleznotas ne tikai telpas sienas, bet arī griesti. Arī jaunatklātie gleznojumi atjaunoti. Sanatorijas atjaunotā zāle atvērta apmeklētājiem, bet vizīte iepriekš jāpiesaka.
Ogres novada pašvaldība turpina ēkas atjaunošanu par pašvaldības līdzekļiem, šobrīd veicot ēkas galvenā ieejas mezgla - vestibila atjaunošanu. Pašvaldība cer nākotnē piesaistīt investorus, kas varētu ēkā atjaunot otro stāvu, mansardu, attīstīt viesnīcas, SPA, rehabilitācijas vai citus veselības veicināšanas pakalpojumus. Tā kā bijusī sanatorija atrodas līdzās Ogres Zilajiem kalniem, tad iespējamais investors būtu mudināts arī attīstīt tūrisma pakalpojumus, piemēram, velosipēdu un slēpju īri.
Kokneses novadā jaunu dzīvību ieguvušas senās Kokneses pilsdrupas. Piesaistītais ERAF finansējums ļāvis veikt līdz šim apjomīgākos pils konservācijas darbus. Projekta gaitā nostiprinātas Ziemeļu korpusa mūra konstrukcijas Pērses upes pusē. Sienas virspuse tikusi stiprināta ar velēnu, kas uzsūc ūdeni, neļaujot lietum kaitēt mūrim. Pagalma centrā atbilstoši izpētes rezultātiem un vēsturiskajiem aprakstiem atsegta vēsturiskā akas vieta. Pilsdrupu pagraba daļā izveidota pirmā ekspozīcijas telpa – moku kambaris –, kuras pārsegums vienlaicīgi veidots arī kā skatu platforma. Moku kambarī apmeklētāji var aplūkot un iepazīt dažādus viduslaiku spīdzināšanas rīkus, piemēram, stiepšanas galdu, moku grozu un siekstu. Tūristiem tiks piedāvāta arī izlaušanās spēle, kuras laikā būs jāizkļūst no moku kambara, veicot dažādus uzdevumus. Ekspozīcija un tās pakalpojumi būs pieejami tūrisma sezonā no pavasara līdz rudenim.
Kokneses pils pagraba daļā izveidota ekspozīcija - moku kambaris.
Projekts “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” ticis īstenots Kultūras ministrijas administrētās ES fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķī “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus”. Projekta kopējās izmaksas ir 3 911 342,78 eiro, no tām 1 499 999,99 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 66 176,44 eiro ir valsts budžeta dotācija pašvaldībām, un 198 529,46 eiro ir pašvaldību nodrošinātais finansējums.
Kultūras mantojuma atjaunošana noslēgusies arī simboliskajā kultūras mantojuma ceļā “Gaismas ceļš”. Darbi vēl turpinās “Brīvības ceļā”, “Baltijas ceļā”, “Jēkaba ceļā”, “Līvu ceļā” un “Māras ceļā”. Līdz 2022. gada beigām mantojuma ceļos visā Latvijā paredzēts atjaunot un attīstīt kopumā vairāk nekā 50 nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu.
Papildu informācijai:
Edīte Matuseviča,
Kultūras ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
67330306, 27860642
Edite.Matusevica@km.gov.lv