21. un 22.novembrī notika labās prakses un pieredzes apmaiņas ekspertu vizīte Viļņā (Lietuvā) par romu integrāciju darba tirgū. Eksperti no Latvijas tikās ar Lietuvas atbildīgajiem speciālistiem, lai izdiskutētu vietējo romu integrācijas praksi nodarbinātības jomā, īpaši Eiropas Sociālā fonda projekta „Strādāsim kopā ar romiem – jaunās darba iespējas un izaicinājumi” saturu un rezultātus.
Vizītē piedalījās eksperti no Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Kultūras ministrijas, kā arī romu pārstāvji, kuri darbojas projektā „Latvijas romu platforma IV”.
Vizītes laikā Nacionālo minoritāšu departamenta vadītāja informēja par Rīcības plāna romu integrācijai Lietuvas sabiedrībā 2015. – 2020. koordināciju, galvenajiem pasākumiem un to rezultātiem. Piemēram, šogad rīcības plāna ietvaros romu nevalstiskā organizācija „Lietuvas Romu Kopiena” sadarbībā ar biedrību „Romu kopienas centrs” organizēja kultūras festivālu „Gipsy Fest”, kurā piedalījās arī Latvijas romu ansamblis „Ame Roma”, kā arī teātra uzvedumu „Samudaripen”, kas ir veltīts romu genocīdam Otrā pasaules kara laikā. Pašlaik Lietuvā darbojās arī trīs romu atbalsta centri, kas sniedz palīdzību vairākām romu ģimenēm un īpaši jauniešiem un bērniem.
Lietuvas Republikas Sociālās drošības un darba ministrijas ES ieguldījumu nodaļas speciālists informēja par romu sociālās integrācijas atbalsta pasākumiem, kas ir integrēti Nacionālajā progresa programmā 2014. – 2020.gadam, un konkrēti, par Eiropas Sociālā fonda projekta „Strādāsim kopā ar romiem” izstrādi, finansējumu un īstenošanas koordināciju. Šo projektu īsteno nevalstiskā organizācija „Romu kopienas centrs” sadarbībā ar piecām reģionālajām romu biedrībām laika posmā no 2016.-2020.gadam un tā kopējais finansējums ir 868 860 euro. Projekta mērķis ir palīdzēt romiem integrēties darba tirgū un sabiedrībā un tādējādi novērst viņu sociālo atstumtību. Projektā ir īstenotas vairākas aktivitātes, kā, piemēram, motivācijas un sociālo kompetenču attīstīšanas pasākumi, profesionālās orientācijas pakalpojumi un informatīvās konsultācijas, kultūras aktivitātes, dažādā veida apmācības, t.sk. darba prasmju apmācības darba vietā, kā arī mediācijas prakse darba meklējumos. Minētais projekts ir jau ceturtais šāda veida projekts, kas adresēts tieši romiem un guvis Eiropas Sociālā fonda atbalstu kopš 2004.gada. Latvijas eksperti atzina, ka šī ir daudzsološa prakse un būtu vērts izskatīt iespējas attīstīt līdzīgu pieeju arī Latvijā, adaptējot to vietējai situācijai.
Savukārt Nodarbinātības dienesta Viļņas Klientu departamenta pārstāvji prezentēja informāciju par romu darba meklētāju integrācijas pieredzi un izaicinājumiem darba tirgū. Romi ir viena no sociālā riska grupām, kas ir Nodarbinātības dienesta redzeslokā, jo tiem ir ļoti zems izglītības līmenis, trūkst darba pieredzes un prasmju, kā arī pret viņiem ir vērsti aizspriedumi no darba devēju puses. Katru gadu no kopējā romu reģistrēto bezdarbnieku skaita tikai 15% reāli iesaistās darba tirgū. Kopš 2016.gada Viļņas Klientu departaments sniedzis konsultācijas pakalpojumus 854 romiem, bet 43 cilvēkus nosūtījis uz aktīvām darba tirgus politikas programmām, kopumā nodarbinot 147 personas. Departaments piedāvā romiem vairākus atbalsta pasākumus, piemēram, individuālo nodarbinātības plānu sastādīšanas un konsultēšanas pakalpojumus, nodarbinātības mediācijas praksi, profesionālās un prasmes celšanas apmācības, subsidētās darba vietas u.c.
D.Kretalovs, projekta „Latvijas romu platforma IV” vadītājs: „Pieredzes apmaiņas vizītē Latvijas ekspertiem bija iespēja iepazīties ar jau vairākus gadus Lietuvā pastāvošo labo praksi – romu integrācijas darba tirgū sekmēšanai paredzēto Eiropas Sociālā fonda projektu „Strādāsim kopā ar romiem” un tā galvenajiem pasākumiem un rezultātiem. Vairāk nekā 300 romiem piecās Lietuvas pilsētās projekta pasākumi deva iespēju gan atrast jaunas darba vietas, gan celt savu darbspējas un prasmju kapacitāti, uzkrāt jaunu darba pieredzi, uzzināt savas tiesības un apzināties arī pienākumus. Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem ir sociāli kultūras aktivitāšu organizācija, kas ļāva gan romu aktīvajiem iedzīvotājiem iesaistīties konkrētu kultūras pasākumu plānošanā un īstenošanā, prezentējot plašākai sabiedrībai savu kultūru un vēsturi, gan attīstīt starpkultūru dialogu un mazināt stereotipus un aizspriedumus, kas ir izplatīti sabiedrībā pret romiem. Galvenais, ka romi ir motivēti strādāt un uzlabot savu situāciju ģimenē, un projekts palīdz viņiem to panākt. Ļoti ceru, ka arī Latvija, kur dzīvo vismaz divreiz vairāk romu tautības iedzīvotāju, varēs nākamajā finanšu plānošanas posmā izmantot Eiropas Savienības struktūrfondus, lai efektīvāk veicinātu romu nodarbinātību un iecietību sabiedrībā. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā sabiedrības attieksmi pret romiem – pēc SKDS 2019.gada aptaujas rezultātiem 33% Latvijas iedzīvotāju negribētu strādāt kopā ar romiem. Ir nepieciešams veikt soli uz priekšu, lai mainītu šādu nepamatotu attieksmi, kad atsevišķus gadījumus vispārina uz visu etnisko grupu.”
Kultūras ministrija plāno attīstīt sadarbību ar Lietuvas romiem projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros. Piemēram, 2020.gadā ir plānota Lietuvas romu sieviešu un jauniešu dalība projekta pasākumos.
Pasākumu īstenoja Latvijas Republikas Kultūras ministrija Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros. Projekta uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp romu pilsonisko sabiedrību, īpaši romu jauniešiem un romu sievietēm, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, kā arī nodrošinātu plašāku iesaistīto personu efektīvu līdzdalību romu integrācijas politikas pasākumu kopuma īstenošanā un koordinācijā valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Latvijas romu platforma nav no jauna izveidota struktūra vai koordinācijas mehānisms, tas ir aktivitāšu kopums, lai uzlabotu visu romu integrācijas procesā iesaistīto pušu sadarbību, komunikāciju, pieredzes apmaiņu un informētību.
Šis pasākums ir organizēts projekta „Latvijas romu platforma IV” ietvaros” (līgums Nr.856468-NRP4-LV) ar Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” finansiālo atbalstu. Par pasākuma saturu atbild Kultūras ministrija un tajā nav atspoguļots Eiropas Komisijas viedoklis