2023. gada 17. jūnijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks deju kolektīvu konkursa fināls. Finālā piedalīsies 25 deju kolektīvi. Konkursu vērtēs starptautiska žūrija, ieeja skatītājiem ar bezmaksas ieejas kartēm, kas izņemamas www.bilesuparadize.lv vai “Biļešu paradīzes” kasēs. Tiešraidē konkursa finālu varēs vērot LMT Viedtelevīzijā.
Deju kolektīvu konkursa fināls Ķīpsalā norisināsies visas dienas garumā divās daļās. Konkursa pirmā daļa – 9 D grupas (vidējās paaudzes) deju kolektīvi plkst.13.00, konkursa otrā daļa A grupas (jauniešu) deju kolektīvi plkst.16.30. Apbalvošana paredzēta plkst.21.30 Katrs finālists izpildīs trīs dejas no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju koprepertuāra. Bezmaksas koncerta ieejas kartes uz konkursa I kārtu iespējams izņemt www.bilesuparadize.lv vai “Biļešu paradīzes” kasēs, savukārt ieejas kartes uz konkursa II kārtu vairs nav pieejamas.
Fināla dalībniekus vērtēs žūrija – žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Pedagoģijas zinātņu doktore, horeogrāfe, pedagoģe, kultūras darba organizatore, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Rita Spalva, Tartu universitātes, Vīlandes Kultūras akadēmijas lektors, baletmeistars, Igaunijas Dejas aģentūras deju skolotājs, Pauls Bobkovs/Paul Bobkov (Igaunija), horeogrāfe, kultūras projektu producente, Poznaņas Tehnoloģiju universitātes Tautas deju grupas Poligrodzianie mākslinieciskā vadītāja, universitātes kultūras centra direktore Marzenna Biegala Hovorska/Marzenna Biegała-Howorska (Polija), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, Horeogrāfijas katedras vadītāja, bijusī Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošā soliste Zita Errsa, dejotājs, horeogrāfs, Valsts deju ansambļa “Daile” solists (1983–1989) Alberts Kivlenieks, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Dejas katedras vadītājs, profesors, lietuviešu nacionālo deju veidotājs, sešu Baltijas studentu festivālu "Gaudeamus" un Lietuvas Dziesmu svētku Deju dienu mākslinieciskais vadītājs Vidmants Mačulskis/Vidmantas Mačiulskis (Lietuva), Latvijas Kultūras akadēmijas docents, klasisko, vēsturisko un raksturdeju pasniedzējs Rīgas Baleta skolā, Latvijas Nacionālā baleta pedagogs-repetitors, vairāku starptautisko dejas konkursu žūrijas pārstāvis Iļja Vlasenko.
Žūrijas komisijas priekšsēdētāja Rita Spalva stāsta: “Gaidu Deju konkursa finālu ar satraukumu, jo tā vērtēšana ir liela atbildība katra konkursanta priekšā. Un arī ar prieku, jo tas neapšaubāmi nesīs neaizmirstamu emocionālu pārdzīvojumu.”
Latviešu skatuviskā deja XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos:
2023. gada 7. un 8. jūlijā Daugavas stadionā deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs”
XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas. Lieluzvedums iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto.
Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 32 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.
2023. gada 3. jūlijā Arēnā Rīga Latviešu skatuviskās dejas lielkoncerts “Balts”
Deju jaunrades koncertuzvedums “Balts” veidots ar jaunu mūziku, jaunām horeogrāfijām un jaunu māksliniecisko risinājumu, kurā saplūst skatuviskā deja un latviešu tēlotāja māksla. Cauri vijas balts pavediens, kā ceļš no kura sākt, veidoties un nenomaldīties, kuru ņemt par pamatu un, kurā būt nemitīgā attīstībā.
Balts audekls, uz kura zīmēt, un balts pavediens, no kura aust krāsainus rakstus. Dažādības pilns 18 horeogrāfu kopdarbs ar 18 jaunām dejām, kas atklāj septiņas latvietim svarīgas būtības – bērnība, daba, darbs, zeme, dzīvošana, tīrradnība un esība. Latvieša daudzšķautņainība un tīrība reizē.
Deju nozare būs plaši pārstāvēta arī Svētku Noslēguma koncertā “Kopā Augšup” Mežaparka Lielajā estrādē 2023. gada 9. jūlijā.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde, atbalsta lieldraugi Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Elektrum, kā arī atbalstītāji Swedbank, Rimi, Food Union un Kārums, Mangaļi, Circle K Latvia, Latvijas Finieris, Dzintars, Spice, Bolt, Laima, Spilva, DHL, Coffee Address, padomdevējs - Pasaules dabas fonds.
Papildu informācija:
Linda Ertmane
Latvijas Nacionālā kultūras centra
Sabiedrisko attiecību vadītāja
linda.ertmane@lnkc.gov.lv
Tālr.: +371 29181396
www.lnkc.gov.lv