Noslēgušies konkursi mērķprogrammās “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē”, “Kultūras nozares dokumentēšana”, “Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana”, “Latvijas skolas somas” satura radīšana. Finansēto projektu saraksti pieejami VKKF mājaslapā www.vkkf.lv
Mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētājs, Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš par mērķprogrammu “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē” - “ņemot vērā to, ka COVID-19 krīzes laikā strauji aktualizējās kultūras resursu pieejamības digitālajā vidē problemātika, Kultūras ministrija no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piesaistīja finansējumu, lai veicinātu kultūras nozares digitālā piedāvājuma veidošanu, ļaujot kultūras nozarei labāk sagatavoties iespējamam scenārijam, ka epidemioloģiskie ierobežojumi var tikt pastiprināti un atkal rodas pastiprināts pieprasījums pēc tiešsaistes kultūras pakalpojumiem. Šis finansējums tika sadalīti mērķprogrammas “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē” projektu konkursa ietvaros, atbalstot 26 projektus 200 000 EUR apmērā, kas paredz radīt vai attīstīt inovatīvus digitālus kultūras pakalpojumus un padarīt sabiedrībai pieejamu kultūras saturu digitālajā vidē. Projektu konkursā atbalstu guvušas gan jau eksistējošu digitālo platformu attīstības ieceres (Latvijas mūzikas datu bāze, garamantas.lv, literatura.lv, letonika.lv), gan projekti, kas paredz attīstīt jaunas digitālās platformas – piemēram, mākslas galeriju “KIM?”, “LOW” un “427” kopīgi veidota virtuāla mākslas galerija un Latvijas etnogrāfisko cimdu digitālā karte. Atbalstu guvušie projekti būtiski papildinās arī digitāli pieejamā kultūras satura apjomu – izrādes un koncertus digitāli fiksēs Latvijas Leļļu teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālā opera un balets, savukārt Latvijas Dailes teātris veiks teātra vēsturisko skaņu ierakstu digitalizāciju. Atbalstu guvuši arī projekti, kas paredz attīstīt inovatīvas digitālās mākslas formas, piemēram, jauno mediju kultūras centra “RIX-C” veidotās imersīvās ekskursijas. Savukārt teātra apmeklējuma pieredzi, it īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, noteikti uzlabos jaunveidotā digitālās titrēšanas platforma, kuru varēs izmantot visi Latvijas teātri.”
VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits par mērķprogrammu “Kultūras nozares dokumentēšana” - “konkursā atbalstu guvuši 13 projekti (iesniegti – 15), kas pārstāv dažādu kultūras jomu – literatūru, teātri, filmu, vizuālās mākslas u.c. – specializētos medijus. Šajā programmā saņemtais atbalsts palīdzēs kultūras medijiem pārvarēt katram savas COVID19 pandēmijas izraisītās sekas, kļūt stiprākiem nākotnē un arī dot savu artavu, lai dokumentētu, analizētu un atspoguļotu šī kultūrai izaicinājumu pilnā laikā liecības, norises un arī pandēmijas dāvātās jaunās iespējas dažādās kultūras jomās”.
Mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ieva Vītola par konkursu: “Uz mērķprogrammas “Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” finansējumu 150 000 eiro apmērā varēja pretendēt noteikts pieteicēju loks - amatiermākslas kolektīvi, kuri ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku skašu un konkursu laureāti, starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018” skates dalībnieki, kas saņēmuši augstāko novērtējumu, “Gada izrāde” skates laureāti un amatniecības studijas, kas piedalījušās vismaz piecos “Satiec savu meistaru” pasākumos un pēdējo trīs gadu laikā īstenojušas reģionāla vai valsts mēroga izstādes. Konkursā tika iesniegti pavisam 76 projektu pieteikumi, no kuriem diemžēl pieci neguva atbalstu, jo netika ievērotas nolikuma prasības. Par kopējo piešķirto finansējumu 133 021 eiro apmērā amatiermākslas kolektīvi līdz gada beigām šūdinās sev jaunus apģērbus vai tā elementus, iegādāsies Latvijas meistaru gatavotus tradicionālo mūzikas instrumentus, veiks mūzikas instrumentu remontu un tehnisko apkopi, kā arī pilnveidos materiāli tehnisko bāzi tautas lietišķās mākslas studijās.”
Aija Tūna, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu un programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja, mērķprogrammas ekspertu komisijas priekšsēdētāja par šā gada konkursu mērķprogrammā “Latvijas skolas soma”: “Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” īsā laikā kļuvusi par nozīmīgu instrumentu, kas sniedz iespēju Latvijas skolēniem mācību procesa ietvaros sastapties ar mākslu un kultūru. Ar gandarījumu redzam, ka arī kultūras norišu veidotāji arvien vairāk novērtē skolēnus kā būtisku auditoriju, arvien labāk un daudzveidīgāk iemācās ar to strādāt, tostarp piedāvāt formā mobilas, taču vienlaikus mākslinieciski augstvērtīgas kultūras norises dažādos žanros un to apvienojumā.
Vērtīga ir ikgadējā sadarbība ar Valsts kultūrkapitāla fondu ar mērķprogrammas “Latvijas skolas somas” satura veidošanas atbalstu, palīdzot radīt jaunas kultūras norises un paplašināt skolās izmantojamo piedāvājumu.
Kārtējā 2020. gada konkursā tika iesniegti 78 projekti par kopējo pieprasīto summu 491 782,91 eiro. Komisija lēma par atbalstu 22 pieteikumiem, izmantojot visu pieejamo finansējumu – 100 000,00 eiro. Visplašāk bija pārstāvēta teātra nozare, bet bija arī saistoši pieteikumi no koncertorganizācijām, muzejiem un citām kultūras institūcijām, kas piedāvā iepazīt laikmetīgo mākslu, dizainu utt. Apstiprināto projektu sarakstā ir biedrības “DEHARA”, nodibinājuma “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds”, biedrības “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs”, “MAD International Summer School of Design”, SIA “Liepaja Music” un citu veidotie piedāvājumi.
Ar gandarījumu var secināt, ka ar katru gadu pieaug projektu iesniedzēju izpratne par programmas “Latvijas skolas soma” mērķiem un darbību, t. sk., kvalitatīvu kultūras notikumu došanos uz izglītības iestādēm. Norises tiek veidotas tā, ka tiek ņemts vērā potenciālās auditorijas – skolēnu – vecumposms; tiek domāts par optimālo skatītāju/klausītāju skaitu, kas ļauj izjust klātbūtnes efektu; norisēm nepieciešamās dekorācijas un rekvizīti ir viegli pārvadājami un ātri uzstādāmi, vienlaikus saglabājot to funkcionalitāti un kvalitāti.
Vienlaikus komisija atzīmēja, ka šoreiz saturiski pieteikumos dominē smagas, sociāli asas tēmas, kas neapšaubāmi ir aktuālas, bet nav vienīgais, kas piepilda jauniešu dzīvi. Turklāt jāakcentē, ka kultūras norisēm nav jādublē vai jāaizstāj mācību stundās notiekošais. Tām jāsniedz pienesums skolēnu pieredzei, rādot, kā ar daudzveidīgiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem iespējams paust savu ideju vai sociāli nozīmīgu vēstījumu, rosināt individuālas pārdomas un kopīgas sarunas, radīt prieku un paplašināt redzesloku.
Plānots, ka arī 2021. gadā līdzīgs konkurss notiks vismaz vienu reizi, turpinot bagātināt veidus, kā Latvijas skolēni sastopas ar kultūru un mākslu.”
Papildu informācijai:
Jana Vērdiņa
VKKF sabiedrisko attiecību speciāliste,
Tālr. 29144379 / 67509944