Mūzika
Pianista Roberta Fleica (Robert Fleitz) solo albuma vāka foto - pianists un klavieres

Nacionāla ierakstu kompānija SKANi 29. novembrī laidusi klajā Latvijā pazīstamā amerikāņu pianista Roberta Fleica (Robert Fleitz) albumu “Klusā balss” (The Silent Voice), kurā apkopoti Baltijas komponistu jaunākie skaņdarbi klavierēm. Līdzās latviešu komponistu Linda Leimanes un Jāņa Petraškeviča darbiem albumā pārstāvēti lietuviešu komponisti Raimonda Žūkaite un Rītis Mažulis kā arī igauņu skaņraži Marianna Līka, Helēna Tulve un Riho Esto Maimetss.

“Albumā The Silent Voice (Klusā balss) es centos klausītājiem parādīt Baltijas valstu modernās un postmodernās mūzikas lielo daudzveidību. Šis ir pirmais klaviermūzikas albums, kas veltīts jaunākajiem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas komponistu skaņdarbiem. Studējot Džuljārda skolā Ņujorkā, es bieži sadarbojos ar ārzemēs mītošajiem Baltijas komponistiem. Mācīdamies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, es pats biju ārzemnieks. Šodien, dzīvojot un strādājot Somijā, Baltijas komponistu mūzika joprojām ir neatņemama manas radošās darbības sastāvdaļa. Katra no šīm pieredzēm man ir palīdzējusi izprast Baltijas komponistu radošo daudzveidību, ko Ziemeļamerikā un Eiropā itin bieži neatpazīst vai pārprot.

Piemēram, bieži tiek uzskatīts, ka reģiona slavenākie komponisti kā Arvo Perts, Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds vai Broņus Kutavičs pārstāv kādu iedomātu un vienotu savas valsts mūzikas stilu vai galveno estētisko virzienu. Šo komponistu ietekme un starptautiskā atpazīstamība, nenoliedzami, ir svarīga, un viņu daiļrade man personīgi ir ļoti nozīmīga. Tomēr, šajā albumā es centos piedāvāt pilnīgi citādu skatījumu, izceļot tos komponistus, kuru kompozīcijas valodā jūtamas daudz plašākas un dažādākas stilistiskās ietekmes, vienlaikus saglabājot savu unikālo Baltijas redzējumu.

Šajā albumā pārstāvētie komponisti pēc studijām Baltijas valstīs papildinājušies Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Kanādā un ASV; viņi slīpējuši savu meistarību Parīzes Akustikas un mūzikas pētniecības un koordinācijas institūtā Francijā (IRCAM), Lucernas festivālā Šveicē, Darmštates vasaras kursos Vācijā, Fontenblo Amerikas konservatorijā Francijā un citviet. Iespējams, tādēļ viņu daiļrade tik cieši mijiedarbojas ar kanoniskā modernisma un postmodernisma kompozīcijas skolām, vienlaikus mūzikas valodā sintezējot Baltijas valstu unikālo vēsturi, pašu komponistu personīgo pieredzi, kā arī pašreizējos politiskos un sociālos apstākļus.

Veidojot šo albumu, es apzināti izvēlējos dažādu paaudžu un dažāda dzīvesgājuma komponistus ar atšķirīgu kompozīcijas estētiku un identitāti. Es centos radīt pēc iespējas precīzāku priekšstatu par dažādām mūzikas tendencēm Baltijā. Neskatoties uz to, man jāatzīst, ka šis ieskats ir nepilnīgs atspoguļojums tai daudzveidībai, kas raksturīga Baltijas valstu laikmetīgajai mūzikai šodien.

Tomēr vēlos uzsvērt ka, neskatoties uz pētnieciskām ambīcijām, kas bija par pamatu šī albuma izveidei, The Silent Voice (Klusā balss) ir skaniski iedvesmojošu un intelektuāli stimulējošu skaņdarbu izlase, ko man bija milzīgs prieks apgūt un atskaņot. Ciešā sadarbība ar šiem komponistiem bagātināja mani kā atskaņotāju, ļaujot piedzīvot neaizmirstamus radošos meklējumus un aizraujošas interpretācijas. Katrs šī albuma skaņdarbs ne tikai atspoguļo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mūzikas bagātību šodien, bet arī sniedz patiesu prieku tos atskaņot, kas man ir īpaši nozīmīgi raugoties tālākā perspektīvā. Es patiešām ceru, ka šis albums ne vien iepazīstinās ar šīm kompozīcijām plašāku auditoriju, bet arī mudinās arvien vairāk pianistu tās atskaņot. Šī nereti izaicinošā, bet vienmēr iedvesmojošā mūzika neapšaubāmi ir pelnījusi nozīmīgu vietu klaviermūzikas repertuārā. “ - tā par albumu stāsta pianists Roberts Fleics.

Ieraksts veikts Latgales vēstniecībā GORS skaņu režisora Normunda Šnē vadībā.

Albums Klusā balss” (The Silent Voice) no 29. novembra klausāms un lejupielādējams visās populārākajās mūzikas straumēšanās platformās, kā arī fiziski iegādājams Latvijas mūzikas ierakstu veikalos un 80 pasaules valstīs.

SKANi katalogā ir jau teju 120 starptautiski izplatīti un augsti novertēti latviešu klasiskās, laikmetīgās un džeza mūzikas albumi, kas regulāri saņem cildinošas atsauksmes no tādiem prestižiem medijiem kā Gramophone, BBC Music Magazine, WRD, Deutschlandradio, Opera Today, Chorzeit Magazine, Artsdesk, The Guardian, The Times un citiem. SKANI ir Latvijas Mūzikas informācijas centra struktūrvienība, kas darbojas ar Kultūras Ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

www.skani.lv

 

Saziņai:
Egīls Šēfers
+371 27519914
egils.sefers@lmic.lv