Šodien Ministru kabineta sēdē kultūras ministre Dace Melbārde iepazīstināja ar informācijas telpas drošības pasākumiem. Ministre uzsvēra, ka arī turpmāk nepieciešams īstenot kompleksu pieeju: stiprināt nacionālos medijus, pilnveidot sabiedrības medijpratību un kritisko domāšanu, veidot mērķtiecīgu valsts stratēģisko komunikāciju un paredzēt vairākus nacionālās informācijas telpas aizsardzības pasākumus, tostarp stiprināt mediju satura monitoringu, ierobežot dezinformāciju un nelikumīga satura lietošanu, kā arī aizstāvēt nacionālās informatīvās telpas intereses globālā un reģionālā līmenī.
„Ja salīdzinām ar 2016. gadu, jau šobrīd, sadarbojoties vairākām valsts un nevalstiskajām organizācijām, ir panākts būtisks progress informācijas telpas drošības stiprināšanā. Piemēram, Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi Mediju politikas pamatnostādnes, kas paredz pasākumu kopumu spēcīgas nacionālās mediju vides atbalstam un cīņai pret nelikumīgu saturu, kā arī nelegālu pakalpojumu sniedzējiem. Jau otro gadu medijiem ir pieejams finansējums Mediju atbalsta fonda ietvaros kvalitatīva satura radīšanai, tostarp, cīņai pret dezinformāciju, analītiskās žurnālistikas, konstruktīvās žurnālistikas un mediju kritikas žanra projektiem. Tāpat fokusētām mērķauditorijām īstenoti medijpratības pasākumi un veikta tiesiskā regulējuma pilnveide. Taču, informācijas laikmetā mēs nedrīkstam apstāties pie jau sasniegtā, ir jāturpina darbs pie mediju uzraudzības, mediju kvalitātes un konkurētspējas veicināšanas, medijpratības un sabiedrības izglītošanas pasākumiem, kā arī starptautiskās sadarbības un Latvijas interešu pārstāvēšanas Eiropas Savienībā. Tāpat jāizveido kopregulācijas mehānisms melu dekonstrukcijai,” akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.
Dace Melbārde vērsa uzmanību, ka mediju lietošanas paradumi Latvijā strauji mainās. Cilvēki arvien vairāk saturu patērē internetā, kur iegūtajam saturam bieži ir grūti noteikt informācijas avotu. Ministre akcentēja, ka KM veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ja kādu informāciju publicē vai pārraida medijos, tad tā ir patiesa. Tikai 40% iedzīvotāju paši uzskata, ka spēj atšķirt uzticamu informāciju no tendenciozas vai safabricētas. KM pētījums atklāj arī satraucošus datus par bērnu un jauniešu mediju patēriņa ieradumiem – 78% katru dienu patērē saturu Youtube.com, turklāt katrs piektais jaunietis ikdienu šo saturu patērē vismaz piecas stundas. Tāpat jaunieši gandrīz neizmanto tradicionālās informācijas ieguves platformas, bet priekšroku dod tādiem sociālajiem medijiem kā Instagram un Snapchat. Vairāk kā 40% jauniešu dalās ar informāciju sociālajos medijos, nepārbaudot avotus un faktu patiesumu. Tādēļ KM stingri iestājas par nepieciešamību stiprināt medijpratības jautājumus pilnveidotajā mācību saturā „Skola 2030”.
Ministre norādīja, ka salīdzinoši ar 2015. gadu, pērn nelegāli izplatītu televīzijas saturu izmantojušas par 20% mazāk Latvijas mājsaimniecību, ministri vienojās, ka jāturpina darbs arī nelegālās televīzijas izplatīšanas apkarošanas jomā. Tāpat jāstiprina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa kapacitāte, lai varētu efektīvāk vērsties pret nelegālo saturu audiovizuālajos medijos, īpašu uzmanību pievēršot retranslētajiem kanāliem, kuru programmās ietverts Kremļa propagandas saturs. Jāstrādā arī pie informatīvās telpas drošības pārvaldības un koordinācijas, kā arī nacionālās mediju telpas kvalitātes un konkurētspējas, turpinot atbalstu Baltijas mediju izcilības centram.